Viņš arī uzsvēra, ka Lauku attīstības programmas atbalsta finansējumam lauksaimniecībai no 2014. gada ir jābūt lielākam nekā līdz šim.
"Latvija uzskata, ka maksājumi, kas ir saistīti ar agrovidi un klimatu, bioloģisko lauksaimniecību, kā arī maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas aizsardzības vai citi specifiski ierobežojumi, ir ļoti svarīgi Latvijai un veicina ekonomisko labklājību reģionos, labas lauksaimniecības prakses pielietošanu un rūpīgu attieksmi pret lauksaimniecībā izmantojamo zemi,” norāda Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns.
Pirmdien, 18. jūnijā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā tiks spriests par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas lauku attīstības politikas jautājumiem. Pašlaik notiekošās KLP reformas ietvaros Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikuma projektu nākotnes ES lauku attīstības politikai, tajā skaitā atbalstam, ko finansēs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).
EK savā priekšlikumā ir definējusi lauku attīstības pasākumus un noteikusi lauku attīstības mērķus un prioritātes, lauku attīstības stratēģiju, programmēšanas, vadības, uzraudzības un novērtēšanas noteikumus. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem KLP ir jādod būtisks ieguldījums gan lauku reģionu ekonomiskajai attīstībai, gan arī vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.