Stikuts: Investīcijas kāpušas līdz ar eksporta izaugsmi

Pārskatāmā nākotnē investīcijas būs atkarīgas no eksportētāju noskaņojuma un pieprasījuma pēc Latvijas eksporta, ko noteiks eiro zonas valstu parādu krīzes dziļums un ilgums, kā arī valsts spējas realizēt infrastruktūras projektus."2011. gadā lielāko IKP pieauguma daļu veidoja investīcijas pamatkapitālā – gada pirmajos deviņos mēnešos šo investīciju gada pieaugums bija 24.6%. To nodrošināja investīcijas mašīnās un iekārtās, kuru gada pieaugums 2011. gada deviņos mēnešos sasniedza 63%, veidojot  42% no visām nefinanšu investīcijām. Tajā pašā laikā investīcijas ēkās un infrastruktūrā, kas veidoja 40% no visām nefinanšu investīcijām, palielinājās vien par 9%," stāsta Swedbank vecākais ekonomists Dainis StikutsViņš norāda, ka uzņēmumi investīcijām pārsvarā izmantoja savus resursus un kredītus, bet pārējais pamatā finansēts ar ES struktūrfondiem. "Pērn 9 mēnešos ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde bija aptuveni 600 miljoni latu, kas ir līdzvērtīgi aptuveni pusei no visa nefinanšu investīciju apjoma. Tomēr lielākā daļa ĀTI tika izmantota nekustamo īpašumu pārņemšanā un lai stiprinātu banku bilances, un tikai 10% no ĀTI nonāca apstrādes rūpniecībā."Vecākais ekonomists skaidro, ka 2012. gadā kopumā sagaidāms neliels investīciju pamatkapitālā pieaugums, lai gan, ļoti iespējams, kādā ceturksnī var būt arī neliels ceturkšņa kritums. "Privātā sektora investīcijas lielā mērā būs atkarīgas no eksporta un tādējādi situācijas eiro zonā, bet sabiedriskā sektora investīcijas būs atkarīgas no valsts budžeta stāvokļa un piekļuves ES fondiem."