Iepriekš lielās bankas pieļāva pat situācijas, kad mājsaimniecību kredītsaistības vairāk kā divreiz pārsniedz to noguldījumus. Saistības gan tiek dzēstas un to attiecība no 221% 2008. gadā kritusies līdz 183% pērn. Līdzsvars turpināšoties pieaugt arī turpmāk, bet ne aktīvu pieauguma, bet gan segto parādsaistību dēļ, kas nozīmē, ka mājsaimniecības ne tikai nespēs veikt uzkrājumus, bet arī veikt pirkumus, kas nozīmē iekšējā patēriņa palikšanu esošajā līmenī.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stukuts norāda, ka kopš 2008. gada sākuma līdz 2009. gada beigām depozīti saruka par 19%, taču tieši pērn gada beigās cilvēki atkal nedaudz sākuši uzkrāt, līdz ar to samazinot patēriņu.
Tikmēr Nordea bankas vecākais ekonomists Andris strasts lēš, ka šobrīd tā saucamā atsvirošanās ekonomikā mājsaimniecību līmenī notiek uz parādsaistību samazināšanas, nevis jaunu uzkrājumu veidošanas rēķina. "Vien brīdī, kad parādsaistību samazināšna būs apstājusies, noteikti redzēsim vismaz pakāpenisku depozītu apjomu pieaugumu," domā A. Strazds.
Tikmēr vairākus desmitus gadu varētu prasīt tas, lai Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija varētu tuvoties daudzu attīstīto pasaules valstu līmenim, kad mājsaimniecību, finanšu aktīvu - depozītu, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas, pensiju aktīvu un ieguldījumu akciju fondos - apmērs būtiski pārniedz mājsaimniecību kredītsaistības. "Arī Latvija pakāpeniski virzīsies uz šādu attiecību, bet tas drīzāk ir nākamās paaudzes, ne dažu gadu jautājums."