"Ja ir redzams, no kurienes šī nauda nāk, tad var tālāk izlemt, laist šo naudu iekšā vai nelaist, un mēģināt paredzēt, kādas būs šādas sadarbības sekas - vai tādas, kādas mēs tagad redzam, vai ne," teica K.Zakulis.
Runājot par kandidēšanu FKTK vadītāja amatā, K.Zakulis atzina, ka piekritis, jo viņam tas bijis liels izaicinājums. "Mana pievienotā vērtība ir mana kompetence riska vadībā un drošībā. Pēdējā gada notikumi parādīja, ka nozares uzraudzībā svarīga ir ne tikai finanšu koeficientu pārliecinoša ievērošana, bet arī citas lietas - iespējamās krāpšanas un pat iracionālu baumu izplatība, kas atstāj negatīvu ietekmi. Šādu lauciņu uzraudzība tieši arī ir mana iepriekšējā darbības sfēra," norādīja K.Zakulis.
Kā prioritātes darbā, esot vadītāja amatā, K.Zakulis minēja, ka jāmācās no Latvijas Krājbankas gadījuma kļūdām un notikumiem ar Swedbank. "Nevienam Latvijā nevajag, lai šādi notikumi atkārtotos vai Latvija kļūtu slavena ar jaunu sporta veidu - stāvēt brīvdienās pie bankomātiem. Šajos jautājumos pašlaik notiek izmeklēšana. Tā nav pabeigta, bet pēc tam būtu jāizdara atbilstoši secinājumi, no kuriem ir jāizriet konkrētai tālākai rīcībai. Esmu pārliecināts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau pirmos secinājumus ir izdarījusi un ņems tos vērā tālākajās uzraudzības metodēs," avīzei teic K.Zakulis.
"Mana pieredze saka, ka baumas rodas regulāri - ir nepareiza komunikācija, pastāvīgi notiek pārpratumi. Ir jautājums, kurā brīdī baumas sasniedz stihiskus apmērus un cilvēku rīcība kļūst izteikti iracionāla - kad cilvēks, saklausījis baumas, pat nesteidz pārliecināties, vai tāda ziņa tiešām ir atrodama arī kaut masu informācijas līdzekļos. Kur tad ir pretī komunikācija? Ja ir informācija, ka kādā valstī nestrādā bankomāti, kas sasniedz masveida mutiskas ziņas apmērus, no kuras sāk visi ietekmēties, ir jābūt pretī komunikācijai, kas pārliecina, ka satraucošā ziņa ir nepatiesa. Skatoties, kas notika ažiotāžas ap Swedbank gadījumā, piekrītu, ka ir ko uzlabot," teica K.Zakulis. Viņš norādīja, ka vispirms ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskais fons un vide būtu tāda, lai cilvēki būtu mazāk pakļauti tendencei reaģēt uz šādām baumām. Atiecīgā brīdī ir jābūt daudz aktīvākai un spēcīgākai komunikācijai kā no sektora, tā valsts amatpersonu puses.
"Ierasta tradicionāli konservatīvā taktika neko neteikt vai pateikt, ka viss kārtībā, ne vienmēr nostrādā, īpaši, ja visiem ir skaidrs, ka nekas nav kārtībā. Tas, kas nostrādā, ir aktīvas darbības, piemēram, pēc iespējas ātrāk uzpildīt bankomātus, lai tajos vienmēr būtu nauda - arī šeit jānoskaidro vājās vietas. Tas, ka viss ir kārtībā, ir jāparāda ar darbībām," teica K.Zakulis.
Runājot par algas apmēru FKTK, K.Zakulis atbildēja, ka viņa alga būs lielāka, nekā viņš saņem pašlaik, un tas viņu apmierinot.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena!