Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Izaugsme nebūs strauja

AAS Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs intervijā Rūtai Kesnerei.

Kāds apdrošināšanas nozarei un tieši Baltai bija 2020. gads salīdzinājumā ar 2019. gadu? Bija jūtama Covid-19 pandēmijas ietekme?

Pērn apdrošināšanas tirgus apgrozījums nokritās par 6%, bet to gan vairāk ietekmēja nevis Covid-19, bet galvenokārt OCTA cenu kritums. OCTA apgrozījums pērn saruka par 17%, un prēmiju apjoma kritums bija vairāk nekā simt miljoni eiro. Ja runā par Baltu, mūsu kopējais apgrozījuma kritums bija tāds pats kā nozarei kopumā – 5%, taču OCTA un Kasko segmentā mēs uzrādījām labākus rezultātus nekā tirgus vidēji. Līdz ar to var teikt, ka 2020. gads mūsu kompānijai bija gana veiksmīgs. Domājot par apdrošināšanas tirgu ilgtermiņā, jāņem vērā, ka ir mainījušies patērētāju paradumi, kā arī ir palielinājusies digitālo tehnoloģiju lietošana. Piemēram, esam izveidojuši mobilo lietotni ar plašu funkcionalitāti, kuru ir lejupielādējuši jau vairāk nekā 22 000 klientu, kas ir gana liels skaits. Septiņus mūsu produktus pašlaik var iegādāties tiešsaistē. Klienti aizvien vairāk izvēlas tieši digitālos risinājumus. 

Es pieņemu, ka pērn pandēmija lielāko negatīvo ietekmi atstāja tieši uz ceļojumu apdrošināšanu?

Tieši tā, pērn ceļojumu apdrošināšanas polišu segmentā kritums bija 43%, kas ir ļoti daudz.

Tomēr Balta pērno gadu noslēdza ar peļņu?

Jā, pagājušais gads mums bija veiksmīgs. To lielā mērā noteica tas, ka pavasarī, ārkārtējās situācijas laikā, cilvēki daudz mazāk pārvietojās ar automašīnām, ielas bija tukšākas, līdz ar to bija mazāk ceļu satiksmes negadījumu, tas nozīmē, ka bija jāizmaksā mazāk atlīdzību nekā citus gadus. Tas pats ir attiecināms arī uz veselības apdrošināšanu. 2020. gada pavasarī cilvēki daudz retāk, nekā ierasts, apmeklēja ārstus un mazāk izmantoja polises. Vasarā un gada otrajā pusē situācija vairāk vai mazāk atgriezās vecajās sliedēs, un gada otrā puse bija ar mazāku peļņu. 

Viens no Baltas pakalpojumiem ir kredītmaksājumu  apdrošināšana. Vai bija vērojums atlīdzības pieprasījumu skaita pieaugums?

Patiesībā nē. Jāteic, ka nevienā no apdrošināšanas veidiem būtiski nepieauga atlīdzību pieprasījums pieteikumu skaita ziņā. Cita lieta, ka pazeminājās cenas, īpaši OCTA apdrošināšanā, kas arī samazināja mūsu peļņu. 

Vai ir taisnība, ka pērn uzņēmēji pandēmijas radīto grūtību dēļ lauza līgumus par savu darbinieku veselības apdrošināšanu?

Pērn veselības apdrošināšanā iezīmējās ļoti interesantas tendences. Lielās kompānijas ar stabilu finanšu plūsmu, kuru biznesu Covid-19 tieši neietekmēja, aktīvi iegādājās veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem. Mazāki uzņēmumi, kuri darbojās nozarēs, kam tika noteikti ierobežojumi, protams, polises neiegādājās. Mums nebija tādu gadījumu, kad kāds uzņēmums gribētu lauzt līgumu, taču pāris gadījumos mēs nācām pretī klientiem un līgumu restrukturizējām. Kopumā veselības apdrošināšanas segments pērn auga par 4%. 

Par kādiem apdrošināšanas veidiem pērn bija vislielākā interese?

Cenu krituma dēļ ļoti liela interese bija gan par OCTA, gan Kasko. Tāpat pieprasīta bija nelaimes gadījumu apdrošināšana. Balta bija viena no pirmajām apdrošināšanas kompānijām, kas šī produkta ietvaros sāka piedāvāt Covid-19 apdrošināšanu. Tas ir atbalsta instruments uzņēmumiem, lai nodrošinātu papildu drošību un aizsardzību darbiniekiem aktīvajā Covid-19 izplatības laikā. Apdrošināšanas segums stājas spēkā, ja apdrošinātajai personai diagnosticēta Covid-19 saslimšana, kura ārstēta diennakts stacionārā secīgi vismaz sešas dienas. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta par katru stacionārā pavadīto dienu 30 eiro vai 100 eiro apmērā, sākot no sestās dienas, un vēl ir arī papildu vienreizēja izmaksa Covid-19 saslimšanas riska apdrošinājuma summas pilnā apmērā no 1000 līdz 6000 eiro atkarībā no izvēlētā seguma. Pēdējā mēneša laikā mums bijuši jau astoņi šādi izmaksu gadījumi. Mēs īpaši lepojamies, ka radām iespēju dāvināt Covid-19 apdrošināšanu visiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD)  darbiniekiem, kad pērn pavasarī valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Šo apdrošināšanu mēs nodrošinājām vairāk nekā 3000 NMPD darbinieku. Tāpat saviem klientiem mēs piedāvājam mobilo ierīču apdrošināšanu, kas ir īpaši aktuāla, strādājot attālināti. 

Kā jūs prognozējat, kāds nozarei būs šis gads?

Mēs jau esam saņēmuši janvāra datus. Tirgus ir sarucis par 2,5%, Baltai kritums bija 0,5%. Šogad Latvijai tiek prognozēta iekšzemes kopprodukta izaugsme 2,8%, tā ka, ja apdrošināšanas nozares izaugsme būs 2–3%, tas būs labs rezultāts. 

Kādas tendences šogad būs vērojamas visiem tik svarīgajā veselības apdrošināšanā?

Es domāju, ka lielie uzņēmumi aktīvi apdrošinās savu darbinieku veselību. Daļa polisē ietvers arī Covid-19 apdrošināšanu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finanšu situācija ir smagāka, iespējams, būs daļa, kas agrāk iegādājās polises, taču tagad to vairs nevarēs atļauties. Jebkurā gadījumā tas būs individuāls lēmums. Šā gada janvārī veselības apdrošināšanā bruto parakstīto prēmiju apjoms pieauga par 7%. 

Kas šogad notiks ar apdrošināšanas pakalpojumu cenām? Vai tās pieaugs?

Tas ir sarežģīts jautājums. Pērn mēs redzējām, ka pazeminājās gan OCTA, gan Kasko cenas. Domāju, ka šiem pakalpojumiem cenas stabilizēsies. Ja runājam vispārīgi par apdrošināšanas pakalpojumu cenām, būtiskas izmaiņas tajās neprognozējam. 

Viens no aktuāliem jautājumiem ir par lauksaimnieku apdrošināšanu. No vienas puses, ir aicinājumi apdrošināt sējumus, lai katru gadu nav jālūdz atbalsts valstij nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, no otras puses, lauksaimnieki teic, ka šī apdrošināšana nemaz tik viegli nav pieejama. 

Balta pagājušajā gadā piedāvāja sējumu apdrošināšanu pret tādiem riskiem kā krusa, vētra, lietusgāzes, nepārziemošana, sausums, savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi. Piesakoties Lauku atbalsta dienestā, ir iespējams atgūt līdz pat 70% no apdrošināšanas polises cenas, un lauksaimnieki gana aktīvi par šo iespēju interesējas un to izmanto. Tāpat mēs piedāvājam arī mājlopu apdrošināšanu. 

Vai vēl joprojām mājokļus pārsvarā apdrošina cilvēki, kuriem ir hipotēka?

Vispirms jāteic, ka pērn pieauga privātpersonu veiktā mājokļu apdrošināšana. Es pieļauju, ka tam ir zināma saistība arī ar Covid-19. Proti, cilvēki atskārta, ka var notikt absolūti neprognozējamas un negaidītas lietas. Līdz ar to vismaz daļa sabiedrības ir kļuvusi piesardzīgāka un vēlas aizsargāt to, kas viņiem pieder. 

Apdrošināšanas nozarē ir liela konkurence. Cik spēcīgi jūs jūtaties?

Baltas tirgus daļa ir vairāk nekā 26%. Pēdējos divos gados tirgū vērojama konsolidācija. Dažas kompānijas tika pārpirktas. Līdz ar to konkurence samazinājās. Konsolidācijas process, visticamāk, turpināsies, un apdrošināšanas kompāniju skaits saruks. Prognozēju arī, ka parādīsies jauni nišas spēlētāji un tādas kompānijas, kas piedāvās tikai digitālus pakalpojumus un, iespējams, neatradīsies Latvijā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses