35 argumenti, kāpēc Nacionālās bibliotēkas projekts ir neatliekams

gadam. Tomēr šķiet, ka runas par bibliotēkas projekta iesaldēšanu ir radušās arī tāpēc, ka daudzi neapzinās ilgtermiņa sekas, kuras būtu satriecoši negatīvas, ja priekšlikums gūtu nopietnu atbalstu. Vienīgais "signāls", kas tiktu raidīts, ir tāds, ka Latvijai nav nepieciešama uz zināšanām balstīta tautsaimniecība. Esmu mēģinājis uzskaitīt daļu no tiem argumentiem, kāpēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošana nav atliekama. 1. "Nacionālā bibliotēka ir izdarījusi visu iespējamo, lai pietuvotos labāko ārvalstu nacionālo bibliotēku standartiem, taču tā ir izsmēlusi visas iespējas tālākai bibliotēkas pakalpojumu attīstībai pašreizējās telpās." (Dānijas Karaliskās bibliotēkas direktors Erlands Koldings Nīlsens) 2. LNB lasītavas, krātuves un darba telpas joprojām ir katastrofālā stāvoklī, kas pēdējo 18 gadu laikā nav uzlabojies. Piecās ēkās joprojām ir lielākas vai mazākas avārijas situācijas, daļa telpu tiek īrētas par aizvien lielākām cenām, joprojām tiek dublēti dienesti un lasītājiem pakalpojumi jāsaņem piecās ēkās. 3. Pēc ugunsdzēsēju atzinuma no ugunsdrošības viedokļa LNB ir starp riskantākajiem objektiem. 4. Līdz 90.gadiem bibliotēku apmeklēja galvenokārt, lai lasītu iespieddarbus, šā gadsimta sākumā — lai izmantotu internetu, taču turpmāk to darīs, lai ar bibliotekāra mentora starpniecību apgūtu (mācītos!) meklēt informāciju elektroniskajā vidē. Tikai bibliotēkas veido uzticamu (trusted) un kvalitatīvu informācijas vidi. Google nekad nespēs pieskaņot informāciju, saturu katra konkrētā cilvēka izglītībai, zināšanām, prasmēm (t.sk. valodu prasmēm) un vajadzībai. Tikai bibliotekārs var novērtēt, uz kādu iepriekšējās informācijas bāzi jābalsta piedāvājums. 5. Intelektuālā īpašuma aizsardzības pastiprināšanas rezultātā aizvien mazāk nopietna satura informācija pieejama par velti. Bibliotēka slēdz ar izdevējiem, īpašniekiem, autoriem attiecīgus licenču līgumus, kuri noteic, ka iedzīvotājiem attiecīgā informācija bez maksas ir pieejama tikai bibliotēku telpās. Gluži tāpat, kā tas ir ar iespiestām grāmatām. Bibliotēka tās nopērk visu lasītāju vajadzībām un tādējādi veido atgriezenisko saiti ar nodokļu maksātāju. 6. Paralēli reālajai top arī digitālā nacionālā bibliotēka. Tas nozīmē, ka vienlaikus ar investīciju jaunajā ēkā tiek plānotas iespaidīgas un dārgas investīcijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), kas nav adekvāti iespējams pašreizējās astoņās kapitāli remontējamās ēkās. Digitālajai bibliotēkai jābūt pieejamai izglītības procesā, kā arī ikvienā publiskā bibliotēkā vai vienkārši internetā. 7. LNB digitalizācijas jomā ir līdera loma ne vien citu bibliotēku, bet arī muzeju, arhīvu un citu atmiņas institūciju vidū. LNB veido būtiskāko daļu no Latvijas kultūras identitātes. 8. Digitālās bibliotēkas projekts ir ļoti daudzsološs no nākotnes ES līdzekļu piesaistīšanas viedokļa. Jau tagad LNB topošais kompetences jeb ekselences centrs profesionāli ir gatavs vadīt 7IP un eContent projektus vai atsevišķas darba paketes (WP), t.sk. pētniecības un attīstības (research & development) jomā. Tas reāli būs iespējams, kad jaunajā ēkā būs plānotā IKT infrastruktūra. Šeit nav runa par dažus tūkstošus vērtiem projektiem. 9. Ievērojamai LNB krājumu daļai, kura aptver laikmetu no XV gs. līdz mūsu dienām (grāmatas, rokraksti, fotogrāfijas, zīmējumi, laikraksti, žurnāli, kartes, notis, skaņu ieraksti, plakāti, afišas, atklātnes, pastkartes, exlibri utt.), ir kultūras mantojuma statuss, kam jānodrošina mūžīga saglabāšana. Pašreizējie apstākļi joprojām stimulē to bojāeju. Situāciju var mainīt vienīgi ideāls mikroklimats un īstenota šo materiālu saglabāšanas un restaurācijas programma. 10. Uz nacionālo krājumu bāzes LNB ir izveidota pastāvīga ekspozīcija — faktiski latviešu grāmatniecības muzejs. Tas mitinās saspiestās, nepiemērotās lasītavu un koridoru telpās. Par to lieku reizi pārliecinājās tie apmeklētāju tūkstoši, kuri Muzeju nakts laikā iegriezās Jēkaba ielā 6/8. 11. LNB darbinieki ar lielu entuziasmu ir izstrādājuši pakalpojumu, t.sk. jauno pakalpojumu, sistēmu, ko var īstenot tikai jaunajā ēkā, kur lasītavas lielā mērā pārtaps par klasēm. Laikmetā, kad googlizācijas rezultātā uzplaukst surogāta jeb copy–paste izglītība, bibliotekāri no indeferenta "izsniedzēja" pārtop par mentoriem, pedagogiem, kas ir gatavi "uzbrūkoši" mudināt iegūt zināšanas un prasmes. 12. Svarīgākā mērķa grupa, kura nevar gaidīt, jaunajā ēkā būs vecāko klašu skolēni. Tas ir laiks, kad šie jaunieši pieņem lēmumu par tālāko izglītību un profesiju. LNB būs liels atbalsts sadrumstalotai un neviendabīgai skolu bibliotēku sistēmai, t.sk. piedāvājot ne mazāk pievilcīgu vidi par diskotēkām un naktsklubiem. 13. Arī skolotāji nevar saņemt pietiekamu un kvalitatīvu informāciju nekur citur kā vien LNB. 14. Studentiem un jauniešiem bibliotēka piedāvās 24 stundu pakalpojumu. Jau ir izplānotas tās telpas, kurās pie informācijas un komunikāciju infrastruktūras, brīvpieejas grāmatu krājuma (aptuveni 350 000) un dažāda lieluma lasītavām un auditorijām varēs piekļūt arī nakts stundās, kā arī nedēļas nogalēs. 15. Latvijā joprojām nav valsts centrālās bērnu bibliotēkas. Šo lomu veic LNB Bērnu literatūras centrs, bet Latvijā gandrīz puse pastāvīgo lasītāju ir bērni. Literatūras centrs veicina ne tikai lasīšanu kā svarīgu intelektuālās attīstības fenomenu, bet arī bērnu literatūras veidošanos, tās publicēšanu un izplatību. 16. Augstākās izglītība sistēma, īpaši pašlaik, pārejot uz trīs gadu bakalaura programmām, būtiski noplicina augstākās izglītības līmeni (jaunā LU rektora Mārča Auziņa atzinums TV, ka trīs gados nekādi nevar iemācīties to pašu, ko četros). Līdz ar to LNB jau tagad ir jākļūst par jūtamu papildu zināšanu avotu. 17. Strauji attīstās izglītošanās mūža garumā. Speciālistiem ar augstāko izglītību sabiedriskajās un humanitārajās zinātnēs bibliotēka būs Alma mater. 18. Vēl viens LNB mērķis — sniegt informāciju sabiedrībai par zinātnes sasniegumiem un atklājumiem. 19. Joprojām ik dienas bibliotēku apmeklē apmēram tikpat cilvēku, cik Nacionālo operu. Visu jauno bibliotēku pieredze rāda, ka pastāvīgo apmeklētāju skaits jaunā ēkā pieaug vismaz divas reizes. Tas nozīmē, ka LNB jaunajā ēkā varētu būt aptuveni 100 000 pastāvīgo lasītāju, kas pieskaitāma pie produktīvākās un perspektīvākās sabiedrības daļas. Ja pieņemam, ka būvniecības izmaksas varētu būt Ls 100 000 000, tad tas ir Ls 1000 uz katru pastāvīgo lasītāju. Vienreizēja investīcija daudzu gadu garumā. Katra lasītāja vieta būs četri kvadrātmetri. tātad Ls 250. Tas ir 10—25% no tā, cik maksā dzīvokļi. 20. Tikai jaunajā ēkā būs iespējams vienlaikus izmantot visus bibliotēkas analogos un digitālos resursus, kā arī, izmantojot izstāžu, lasītavu un konferenču platības, proaktīvi un interaktīvi pasniegt informāciju kontekstā ar nozari jeb interdisciplināri. 21. Britu, Sietlas publiskās un citu jauno bibliotēku pētījumi liecina par ievērojamu pievienotās vērtības pieaugumu, sākot ar pilsētas attiecīgo rajonu (lasi Klīversala—Mūkusala—Torņakalns—Āgenskalns), visas pilsētas un valsts mērogā. Tādējādi bibliotēkas celtniecība būs nozīmīga artava arī Rīgas pilsētas sabalansētai attīstībai. Tajā pašā laikā jau šodien 30% pastāvīgo klientu nav rīdzinieki. Uzlabojoties satiksmei, šis procents augs. Līdz ar to augs bibliotēkas nozīme ārpus Rīgas. 22. Pateicoties algu fondu pieaugumam un paļāvībā uz lielisku darba apstākļu uzlabošanos nākotnē, LNB personālu pēdējā laikā ir papildinājuši ļoti labi bibliotēku nozares, kā arī citu nozaru (IT, vēstures, valodu, ģeogrāfijas, tiesību, literatūras, komunikāciju u.c.) speciālisti. Veidojas profesionāls un motivēts personāls, kuru projekta pārtraukšana, visticamāk, sagrautu. 23. Lielākā daļa jauno speciālistu izvēlas mācības informācijas un bibliotēku nozarē tāpēc, ka viņus motivē iespēja strādāt jaunajā bibliotēkā. 24. Saskaņā ar valdības deklarāciju un arī pēc būtības LNB ir visas valsts profesionālās kompetences centrs un centrālais informācijas mezgls. Pateicoties LNB projektam, vietējo pašvaldību vadītāji ir saskatījuši atdarināšanas cienīgu paraugu vietējām bibliotēkām. Ir sākta bibliotēku telpu remontēšana un pat vietējo gaismaspiļu būvniecība. Apstājoties jaunās ēkas projektam, intereses var pārcelties uz citām jomām. 25. LNB ir visu Latvijas publisko, skolu un akadēmisko bibliotēku konsultatīvais centrs. Jaunajā ēkā ir paredzēts izvērst plašu profesionālās tālākizglītības darbu informācijas un bibliotēku speciālistiem. 26. LNB ir viena no visnozīmīgākajām nacionālās kultūras institūcijām, tai likuma kārtībā paredzēti noteikti valstiski uzdevumi, kuru izpildei jānodrošina līdzekļi. 27. Ir apgūta ļoti liela starptautiskā pieredze, iepazīti daudzu jauno nacionālo bibliotēku projekti (Baltkrievijā, Francijā, Igaunijā, Kanādā (Kvebekā), Krievijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Singapūrā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.). Daudzu gadu publiskas diskusijas un apspriedes, tajā skaitā UNESCO starptautisko ekspertu padome Latvijā un ārzemēs, profesionāļu un "lietotāju" vidē ir pamats uzskatam, ka ir iegūts kvalitatīvs rezultāts. Apturot projektu, tiks iznīcināta milzīga pieredze. 28. Projektā iesaistītie ieguldījumi ir pietiekami lieli — tuvojas noslēgumam "Gaismas tīkla" īstenošana, top digitālā bibliotēka, bet jaunā ēka faktiski jau ir iegājusi būvniecības fāzē. 29. Visticamāk, ka, pārtraucot projektu, pie tā vairs atgriezties nebūs iespējams. Tas būs ar lūzera piegaršu, citi projekti, kas "stāv rindā", vairs nebūs ar mieru gaidīt, pašreizējā komanda vai nu izjuks, vai zaudēs ticību. 30. Bibliotēku darba joma Latvijā ar LNB priekšgalā ir bijusi viena no dinamiskākajām. Līdzās ar aģentūru Kultūras informācijas sistēmas esam spēlējuši ievērojamu lomu, lai Kultūras ministrija varētu piesaistīt lielus finanšu resursus attīstībai, t.sk. no ārvalstīm (pirmkārt, Bila un Melindas Geitsu fonda ziedojums 16 miljonu dolāru). Šādas iespējas samazināsies, ja projekts tiks pārtraukts. 31. Nacionālās Operas veiksme (rekonstruēta daudz grūtākos apstākļos) ir devusi Latvijai taustāmu labumu daudzos veidos, LNB neveiksme nesīs tikai "zaudējumus". 32. Nebūs pārspīlēts, sakot, ka Igaunijas tautsaimnieciskā izaugsme balstās arī uz labu bibliotēku pakalpojumu pieejamību visu nozaru speciālistiem un studentiem. Igaunijā jauniešu vidū skaitās moderni apmeklēt bibliotēku, šo attieksmi ir veicinājušas ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotās, dizainiski pievilcīgas telpas īpaši bibliotēkas vajadzībām projektētās ēkās. 33. Vai patiesi arī Rīgas pilsēta šo vairāk nekā 200 gadu laikā, kopš tapa Rīgas rātes pasūtītās un Kristofa Hāberlanda (1750—1803) projektētās, speciāli Rīgas pilsētas bibliotēkas vajadzībām domātās telpas Doma kompleksā (1787/1792), nebūs saņēmusies drosmi un varēšanu atbalstīt nākamo nozīmīgo, tieši bibliotēkai domātās ēkas celtniecību? 34. Galu galā ļoti daudz cilvēku projektu jau ir atbalstījuši, tai ziedojuši pirms reālās būvniecības sākuma. Kaut vai pēdējais ziedojums (Ls 50 000), kuru devis Honda auto tirgotāja īpašnieks Bensona kungs! LNB atbalsta biedrība vāc ziedojumus jau desmito gadu. Sabiedrība ir uzticējusies valstij un bibliotēkai. 35. Ja jaunās ēkas būvniecību pārtrauktu, jāveic kapitālie remonti pašreizējās LNB ēkās (no kurām daļa nepieder valstij), kā arī jāīrē papildu telpas. Kopizmaksas tagadējo ēku sakārtošanai un kvalitatīvu krātuvju izveidei (kuras ir absolūti nepieciešamas un paredzētas jaunajā ēkā) var sasniegt jaunās ēkas izmaksas, it īpaši ņemot vērā, ka šāda pārorientācija prasīs laiku, kurā īres un remontu izmaksas varētu tikai augt. Jūlija vidū biju iegriezies Vācijas Nacionālajā bibliotēkā Leipcigā (Deutsche Būcherei). Lasītavas bija pilnas. Atcerējos Francijas [Nacionālo] bibliotēku. Tur 3000 lasītāju vietu, kuras laikus jārezervē. Ar skumjām nodomāju — vai tiešām mēs esam cita ceļa gājēji.