"Esmu ļoti pateicīga, ka Hospiss LV mani pieņēma, atrada man pielietojumu. Jo domāju, ka daudziem ir tāpat, kā bija man: gribas kaut ko darīt, palīdzēt, bet liekas – nu, kā es tagad iešu un piedāvāšos? Taču, no otras puses, cik es tā sēdēšu mājās? Hobiji ir jauki, bet cik ilgi? Braukt uz Indiju sevis meklējumos? Ceļot ir forši, bet tu jau aizbraucot paliec tas pats. Ir kaut kas jādara!" Gunita Mežniece ļauj ieskatīties savās pārdomās pirms kāda laika, kad atskārta, ka abi dēli izauguši un pamet mājas, dzīvei ir jāatrod jauns vektors. Jau gadu viņa to ir radusi brīvprātīgajā darbā – organizācijā Palīdzēsim.lv Gunita palaikam pieskata bērnus ar kustību traucējumiem, ļaujot viņu vecākiem kaut brīdi atpūsties, savukārt biedrības Hospiss LV labdarības projektā Svētku galds viņa regulāri apciemo smagi slimus pacientus slimnīcu paliatīvās aprūpes nodaļās. Dēli Gunitu atbalsta, lepojas. Tiesa, sākumā ieteikuši nopirkt suni, ko viņa arī izdarījusi, bet ar to bijis par maz. "Gribas arī kaut ko tādu jēgpilnu, lai gan nezinu, vai tas ir pareizais vārds. Vienkārši – kad tu esi spēcīgs un varošs, ej un dari! Tā ir gan pašrealizācija, gan noderīgums citiem cilvēkiem, tāpat kā esi noderīgs saviem bērniem un vecākiem."
Vēl taču esmu stipra!
Pie paliatīvajiem pacientiem Gunita šogad devusies vairāk nekā 70 reižu, kļūstot par visaktīvāko brīvprātīgo projekta Svētku galds piecu gadu pastāvēšanas laikā. Par savu darbošanos viņa nesen tika sumināta kā viena no Nodarbinātības valsts aģentūras pasniegtā apbalvojuma Gada brīvprātīgais 2024 laureātiem. Pašai tas bijis pārsteigums. Lai gan parasti Gunitai pārsteigumi nepatīk, viņa atzīst, ka šāds novērtējums ir pagodinošs. Ir patīkami, ka tevi ievēro, pamana, ko dari, un pat saskaita, cik reižu! "Es to tiešām negaidīju. Tomēr šī nav vieta, kur mēs ietu par kaut k
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40