Aktivitāte mājokļu tirgū aug, cenas turpina kristies

Gribētos gan viņiem, lai cenas kritums apstātos, bet viss maksā cik maksā. Daudzi uzvārījās, bet daudzi ieberzās un vēl konkrēti. Šie ķeras pie pēdējā salmiņa un tautai makaronus tin uz ausīm. Cerams ka neapmuļķos.

Nē. Aizdevumu var saņemt atbilstošu NĪ vērtībai. Ja NĪ vērtība augstāka, - var saņemt lielāku, tāpēc nekādas kvalitatīvas izmaiņas no paša NĪ vērtības neizriet (nepatīkamas sekas izriet tikai no ilgas un lēnas lejupslīdes kā jau teicu iepriekš). Īstenībā šī prakse aizdot pret NĪ, nevis apgrozījumu, ir vēl viens veids kā negatīvā veidā augstas un augošas NĪ cenas ietekmē ekonomiku, jo bankas i nemaz neiespringst iedziļināties ar ko nodarbojas uzņēmumi (un pareizi dara, ja tic, ka NĪ cenas augs vienmēr), bet dod tik kredītu katram, kas ierodas ar NĪ ķīlu. Rezultāts tam visam ir absolūti neefektīva līdzekļu sadale (domāju, bankās tagad ir diezgan problēmiņas ar "jaunajiem projektiem" u.c. saistīto nozaru uzņēmumiem) un, valsts mērogā, vienkārši nobumbulēta nauda.

Paskat cik bija salikuši pa virsu pat 25% var nomest nost un vēl gūst peļņu, lai nu kā tiem kampējiem novēlu bankrotēt, jo tie arī ir tās inflācijas paaugstināšanās veicinātāji. Ja mani tas neskartu man vienalga cik kurš nopelna, bet mana dzīvokļa īre līdz ar spekulantu gājieniem paagstinās. Un kurš vispār ir izdomājis to burbuli mājokļu tirgū, pat Skandināvijā var iegūt pili, ar viņu algu politiku, bet pie mums tāda pati cena dārza būdiņai. Lai latvietis mācās matemātiku un rēķina cik kas sanāk nevis pielīdzina visu 1 EUR pret 1 Ls. Analfabētisms Latvijā??? Kampēju biedrība

Muļķibas, pie zemām NI cenām uzņēmēji nevar saņemt aizdevumu biznesa attīstībai pret NI ķīlu, līdz ar ko samazinās apgrozāmie līdzekļi utt. Turklāt cilvēki nevar pārdot jau iegādāto īpašumu, ja ir kādas grūtības, vai arī vienkārši vēlas nopirkt lielāku/mazāku dzīvokli, tā arī visi sēž un nīkuļo.

Kā tas vienmēr notiek viss ar laiku nostājās savās vietās, bija jau dīvaini, bankas bija devīgas, vērtētāji dot mājām mistiskus nākotnes vērtējumus uz kā pamata var iedot lielāku summu, nu nevar ēkas būt vērtīgākas par izmaksām, jebkura ēka nolietojas, it sevišķi tādās ēkas kas būvētas pirms gada, tas ir nekvalitatīvas. Par spekulantiem runājot, laikam jau tie bija viņi , kas zināmā laika posmā bija vajadzīgi gan bankām, gan ēku būvētājiem, jo spekulanti NĪ tirgum deva paatrinājumu, par viņiem visi zināja, bet viņus neierobežoja, jo tad nebūtu straujā cenu kāpuma, nebūtu lielās fiksās peļņas un nebūtu arī patreizējā stāvokļa , tas ir krīzes NĪ tirgū, bet tas laikam jau nav nekas jauns, es tikai atkārtojos.

Lai tik mudina. Gaidīsim tik spītīgi, kamēr sagaidīsim. Pircējs nosaka visu. Dzīvokļiem vecajās bloku mājās piem. lietuviešu nedrīkst maksāt vairāk par 40 000 Eur par 2 istabnieku.

Rodas iespaids ka OberHaus par katru cenu cenšas uzspodrināt situāciju, pat ja tas pieprasa melot. Skumji arī, ka Dienas "žurnāliste" pati ir tik nekompetenta ka nepārbauda šo acīmredzamo nepatieso informāciju un tikai pārdukā ieinteresēto pušu komentārus.

Vilks jau krona maize - kur valdibai vajag, tur vilks... "Perciet, perciet tuvakajos menesos!!! Menesos, menesos... Tuvakajos..." Jau skrienam! Un vel - ko nozime "pilnigi par velti"?! Pilnigi par velti varbut ne, tacu Latvija NI nav nekada objektiva pamata maksat pat tikpat, cik daza laba rietumu galvaspilseta. Un lai sasniegtu lidzsvaru, bus gan vel cenu kritums ari turpmak. Sekojot Vamza logikai jau sanak, ka Latvijas pirms 2001.g. visi NI bija "par velti"...

Protams, no tā varēja izvairīties, taču tagad ir par vēlu, cērtot asti lēnām tas var izvērsties ilgstošā stagnācijā ar no tās izrietošu masveida emigrāciju...

Tā tas ir. Diletanti pie valdības stūres ne pārāk saprot, ka ne tikai cenu pieaugums, bet jau pats par sevi augstu nekustamā īpašuma cenu fakts spēlē ļoti negatīvu lomu ekonomikā, jo attiecīgas ir arī visu tirgus dalībnieku prasības. Darba ņēmēji grib algu, kas ļautu izveidot ģimeni. Diezgan grūti jaunietim ir pieņemt lēmumu palikt Latvijā, ja tas, ko darba devējs viņam piedāvā ir alga, par, kuru mājokli iegādāties nekādi nevar. Cieši ar nekustamā īpašuma cenām ir saistīta arī ārvalstu investīciju ieplūde un arī Latvijas uzņēmumu nākotnes plāni, jo jebkurš uzņēmums ierēķina savā vērtībā nekustamā īpašuma vērtību, kas viņam pieder, to pieprasot arī pārdošanas gadījumā. Kopumā tas viss sadārdzina resursus Latvijā. Lai cik tas nebūtu skumīgi spekulantiem, taču Latvijas normāla attīstība ir iespējama tikai ievērojami krītoties nekustamā īpašuma cenām. Tas, savukārt, nozīmē, ka krīze apm. pāris gadu garumā attīstībai ir nepieciešamais priekšnoteikums. Protams, no tā varēja izvairīties, taču tagad ir par vēlu, cērot asti lēnām, tad tas var izvērsties ilgstošā stagnācijā ar no tās izrietošu masveida emigrāciju...

Ja pēc vispārējiem principiem pieņem, ka nekustamā īpašuma cenām aptuveni jāatbilst iedzīvotāju labklājībai, tad tām atbilstoši analoģijai būtu jābūt mazliet virs puses no ES vidējā līmeņa, pašreiz tas tā nav. Tā kā tirgū pieprasījums saskaras ar piedāvājumu, tad, manuprāt, arī tas pieprasījums varētu buksēt tieši ienākumu krituma dēļ. Bez tam banku procenti pašreiz arī ir diezgan augsti un pastāv arī nedrošība no potenciālo pircēju puses par šo kredītu atdošanas iespējām. Ja Latvijas valdības interesēs tiešām ir apkarot inflāciju un ilgtermiņā stabilizēt ekonomisko situāciju, ļaujot attīstīties ražojošām un pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniedzošām nozarēm, tad jau tagad būtu jāpieņem likumi, kas ar finansiāliem līdzekļiem stingri ierobežotu nekustamo īpašumu spekulācijas. Inflāciju var samazināt tikai tad, ja ir iespējams samazināt iedzīvotāju inflācijas gaidas. Pašreiz, kad tiek radīts iespaids, ka jebkurā brīdī nekustamo īpašumu spekulācijas (kas ir neatsrādāta nauda un līdz ar to rada inflāciju, ja pretī nav pietiekams skaits ražotāju, kas rada ekonomikas patieso vērtību) atkal varētu atsākties (lai gan visdrīzāk nenotiks), inflācijas gaidas nedrošības apstākļos tiek tikai paaugstinātas. Respektīvi, piemēram, uzņēmēji izmaksu kāpumu (tajā skaitā - piemēram, bankas procenti, algas, izejvielas utt.) jau pašreiz ieskaita nākotnes cenu veidošanās procesā, tieši tāpat darba ņēmeji pieprasa (lai gan te situācija nav tik kritiska, jo nav tik spēcīgas arodbiedrības, lai gan to pašu efektu var panākt ar atbilstoša darbaspēka trūkumu) kompensēt inflāciju.

Redz banku sektors uztraucas, par izsniegto kreditu nodrošinājumu , tāpēc stāsta, ka turpmaakm cenu kritumam nav pamata Es gan uzskatu savādāk, rudenī būtiski pieugs maksa par siltumu, gāzi, tikko pacēlās cenas elektrībai, turpinās cenu kāpums pakalpojumu un pārtikas preču sektoros, savukārt algu straujais pieaugums ir apstājies un tās noteikti neaugs par 30% gadā. Līdz ar to cilvēku ienākumu daļa, ko viņi varētu novirzīt hipotekārā kredīta maksājumiem samazināsies un pircēju skaits, kas ne tikai vēlas, bet arī spēj nopirkt nekustamo īpašumu samazināsies. Jāņem vērā, ka lielākā daļa cilvēku, kas nekustamo īpašumu var atļauties to jau ir iegādājušies un tiem, kas vēl par šādu soli domā, nav jāsteidzas, jo cenas neaug, bet samazinās. Arī bankas šobrīd ir piesardzīgākas un cilvēkiem, kuru ienākumi ir uz robežas, lai saņemtu kredītu, kredīti netiek izsniegti vai arī tiek prasīta lielāka pirmā iemaksa 15-20%, ko parasti pircēji samaksāt nespēj. Viss šo apstākļu kopums, kā arī lejupslīde atsevišķās nozarēs un straujais IKP pieauguma kritums liecina, ka cenu kritums 1-2% mēnesī turpināsies visu 2008.gadu un vistacamāk arī pēc tam.

pirmais teikums neatbilst patiesibai. luk zemesgramatau statistika Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļa: Pirkuma līgums: 2008: (Jan Feb Mar Apr): 954 831 840 974

"Rīgas zemesgrāmatu dati rāda, ka aprīlī reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir lielāks nekā šā gada pirmajos trijos mēnešos kopā" Kas tie par murgiem? Neko tādu nespēju ieraudzīt. Aktivitāte ir mazliet augstāka par martu (bet tā tas ir katru gadu). apakšā - dati no www.zemesgramata.lv pa mēnešiem 2007 2263 1662 1683 1701 1547 1331 1236 1054 874 1041 1052 1006 2008 954 831 840 974 0 0 0 0 0 0 0 0