Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Gaismas pils būvnieki ņemšot vērā tirgus tendences

Gaismaspils līgums paredz arī deflācijas indeksu; būvnieki ņemšot vērā tirgus tendences Kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) pirmdien Latvijas radio paustais nodoms piespiest Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniekus samazināt izmaksas tirgus pārmaiņu ietekmē ir iespējams — būvdarbu līgums paredz samaksu par paveikto darbu, indeksējot to kā pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā inflācijas, tā iespējamā deflācijas procenta, noskaidroja Diena.

Arī būvnieki sola meklēt iespējas samazināt izmaksas. Eksperti uzsver, ka šīs investīcijas palīdz būvfirmām turēties virs ūdens tirgus recesijas apstākļos, tomēr diez vai vērtējamas kā būtisks ieguldījums ekonomikas stabilizēšanā, tāpēc jāizmanto visas iespējas Gaismaspils cenu samazināt. Indeksē ik ceturksni Šā gada 3.ceturksnī pēc līgumā norādītās izmaksu indeksācijas formulas LNB izmaksu sadārdzinājums bijis 1,3%, ar komunikāciju pārstāves Elīnas Bīviņas starpniecību Dienu informēja aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone. Pēc CSP datiem, šogad 3.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, būvniecības izmaksas Latvijā auga par 13,9%, bet, salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, — par 1,8%. Ja CSP norādītie būvniecības izmaksu indeksi būs negatīvi, maksājamās summas tikšot samazinātas. Nacionālās Būvkompāniju apvienības pārstāvis RBSSKALS vadītājs Edgars Štrauss skaidro, ka būvnieki seko līdzi ekonomiskajiem procesiem, arī darbaspēka un būvmateriālu izmaksām, tāpēc, "ja būs iespēja samazināt izmaksas, piemēram, ar lētākiem būvmateriāliem, to noteikti darīsim, saskaņojot ar pasūtītāju un saglabājot darba kvalitāti".Darbs 300 cilvēkiem Grūtā finanšu stāvokļa dēļ LNB būve nav jāaptur, jo šīs investīcijas stimulē ekonomiku, uzskata H.Demakova. Šogad Gaismaspils būvē iesaistīti 26 apakšuzņēmēji, nākamgad to skaits dubultosies, dodot darbu 300 cilvēkiem, stāsta E.Štrauss. Rīgas Ekonomikas augstskolas eksperts Andris Strazds uzsver, ka LNB projekts jāīsteno saskaņā ar noslēgto līgumu, tomēr lielāku ieguldījumu dotu atbalsts eksportētājiem: "Tā kā celtniecība notiek ar aizņemšanos, visi nākamie projekti jāvērtē tikai šādā griezumā." Portāla nozare.lv eksperts Roberts Kārkliņš teic, ka LNB kā ekonomikas sildītāja loma ir pārvērtēta: "Ja mērķis ir ar šo naudu stimulēt ekonomiku, tad jāmeklē virziens, kur to var efektīgāk izmantot." Savukārt projekta apturēšana jāvērtē pēc līguma nosacījumiem. LNB būvē jau ieguldīti 27 miljoni latu un, ja tagad lauztu līgumu, sods atkarībā no tiesvedības sasniegtu līdz pat 10 miljoniem latu, saka Z.Magone. Valsts kontroliere Inguna Sudraba informē, ka nākamgad paredzēta Jauno Trīs brāļu budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes, likumības un atbilstības mērķiem pārbaude, kas sāksies ne ātrāk kā maijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses