Labiem nesaruks
Pirms pāris nedēļām Igaunijā pazīstams uzņēmējs un politiķis Olari Tāls paziņoja, ka pašreizējās nekustamā īpašuma cenas ir uzpūstas un tirgū gaidāma krīze. Cenas iedzīvotāju iegādātajiem jaunajiem dzīvokļiem, par kuriem kredīti ņemti uz 20-30 gadiem, kritīšoties par turpat trešo daļu, bet ar laiku, iespējams, vēl vairāk, viņš sacīja laikrakstam Postimees. Cenu pieaugums esot bijis tik ātrs, ka izveidojusies būtiska disproporcija starp īpašumu cenu, cilvēku ienākumiem un maksātspēju.
Taču tirgus speciālisti skaļi izskanējušo prognozi uzskata par pārāk pesimistisku. SEB Eesti Uhispank mazumtirdzniecības nodaļas vadītājs Riho Unts Dienai paredzēja, ka 30% kritums varētu skart jaunos projektus, kas atrodas "ļoti sliktās vietās". Projektos ar labu atrašanās vietu būtiska cenu mazināšanās netiekot gaidīta. Taču viņš pats atzīst, ka veco dzīvokļu tirgū cenas jau ir stipri kritušās, dažviet samazinājumam sasniedzot tos pašus 30%.
Aptuveni tikpat liels cenas kritums skāris arī zemes gabalus slikti sasniedzamās vietās, bet kopumā mājokļu tirgus kļuvis lētāks par 10-15%, atsaucoties uz nekustamā īpašuma firmas ERI Kinnisvara pārstāvi, ziņo laikraksts Aripaev. Arī Arco Real Estate īpašuma konsultāciju vadītājs Tonu Lutss Dienai atzina, ka grūti izteikt prognozes, taču 30% kritums tirgū kopumā tomēr esot pārāk radikāls redzējums.
78 000 ģimeņu
"Igaunijā jau pabeigti un gatavi projekti valsts vidējam pieprasījumam aptuveni viena gada garumā," Dienai norāda R.Unts, skaidrojot, kāpēc vismaz tuvāko divu gadu laikā vispārējs īpašumu tirgus un cenu pieaugums nav paredzams. Skaitot gan vecos, gan jaunos projektus, pašlaik Igaunijā brīvi esot 16 500 dzīvokļu, 5300 privātmāju, 1200 rindu māju un 9500 zemes gabalu, kas kopumā ir divas reizes vairāk nekā pirms gada. Tas kopumā spējot nodrošināt 78 000 ģimeņu vajadzības.
Arī T.Lutss min, ka piedāvājumu apjoms un izvēles iespējas ir augušas, bet pieprasījums krities. "Dažu gadu laikā algas Igaunijā ir augušas par 15% un vairāk. Bankas novērtē iedzīvotāju maksātspēju, kas kopumā nemazinās, taču tajā pašā laikā kredītu nosacījumi kļuvuši stingrāki un paši kredīti - dārgāki," viņš skaidro. Tāpat arvien vairāk esot novērojama pasaules finanšu un īpašuma tirgus tendenču ietekme - tā visa rezultātā daudziem jauno projektu attīstītājiem jāpārskata sava stratēģija, lai tos varētu pārdot.
Nekustamo īpašumu firmas Pindi Kinnisvara pārstāvis Paeps Somans komentārā Postimees iezīmējis jaunu tendenci tirgū - ja līdz šim noteikumus diktējuši pārdevēji, tad tagad toni nosaka pircēji, un tas nodrošinot tirgošanās un izvēles iespējas. Birojs arī secinājis, ka, lai gan daudziem objektiem cenas joprojām ir paaugstinājušās, ir arī redzama cena, par kādu cilvēki tos gatavi pirkt. Un tā esot par 5-10% zemāka, nekā sākotnēji noteicis pārdevējs.
Neraugoties uz dārgākiem kredītiem un salīdzinoši augsto inflāciju, būtiskas iedzīvotāju grūtības norēķināties par aizņemto naudu bankas nav konstatējušas. R.Unts prognozē, ka dramatiska pieauguma šajā ziņā nebūs. "Mēs saskatām grūtus laikus mazajiem attīstītājiem un spekulantiem," viņš saka. Arī T.Lutss norāda, ka gadījumi, kad cilvēks atsakās no iecerētā pirkuma, nav pārāk bieži, taču grūtības varot rasties tad, kad cenu krituma situācijā iepriekšējo dzīvokli vairs nevar pārdot tik dārgi, kā bijis plānots, lai izdotos nopirkt jaunu.