Padomju laika nesaudzīgās būvniecības tradīcija Gregora ielas rajonā turpinās —
kārtējā ielaušanās mazstāvu apbūves vidē
Daudzstāvenes no padomju laikiem
Koku bagātīgā parkā Kuldīgas ielā 45b, kas atrodas starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu, SIA Kvarta vēlas realizēt vairāku līdz pat deviņu stāvu augstu namu projektu. Apbūves haoss ap pirmskara vēsturiskajām divstāvu ēkām Kuldīgas ielā aizsākās jau padomju laikos, kad līdzās zemajai apbūvei tika uzblieztas vairākas piecstāvu un deviņstāvu blokmājas. Tās atrodas tuvējā Elvīras ielā. Pelēkās daudzstāvenes no Kuldīgas ielas zemās apbūves tagad šķir parks ar daudziem kokiem. Tieši šajā parkā, kurā atrodas arī privātskola, SIA Kvarta vēlas būvēt daudzstāvu mājas. Rīgas attīstības plāns to atļauj.
Būvniecības iecere paredz divas atsevišķas sekcijas — vienu piecus līdz deviņus stāvus augstu, otru — astoņus stāvus augstu. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi, kā arī autostāvvietas 150 automašīnām, ziņo aģentūra Leta. Savukārt viena no projekta autorēm Astra Poga, uz Dienas jautājumu par māju iederību šajā vietā, uzsvēra, ka tas ir privātīpašums. «Varbūt iedzīvotāji ir pieraduši un domā, ka tas ir sabiedrisks parks, bet tas ir privātīpašums un tur var būvēties. Turklāt mēs ievērojam detaļplānojuma norādes,» paskaidroja Astra Poga. «Parka iekšpusē tiks saglabāta vesela koku rinda. Arī stāvu skaits 5—9 ir tāds, kāds šajā rajonā ir pieļaujams.»
Sabiedriskās apspriešanas laikā par minēto projektu ir saņemti 214 iedzīvotāju paraksti, kas noraida būvniecības ieceri piedāvātajā variantā. Ņemot vērā daudzo iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret koku izciršanu un pārlieku lielo blakus esošo māju aizēnojumu, ko radītu jaunās mājas, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti 23.maijā nolēma strīdīgo būvniecības ieceri novirzīt izskatīšanai Rīgas galvenā arhitekta Jāņa Dripes kolēģijā. Šī sēde notika 7.jūnijā un tajā tika atbalstīta būvniecības iecere, tiesa gan, ar dažām izmaiņām projektā.
Izmaiņas projektā var mazināt haosu
«Pēc padomju laiku brīvā plānojuma stila katra jauna māja šajā rajonā ienes haosu,» atzīst Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe. Tomēr viņa vadītā kolēģija projektu atbalstījusi, minot dažas nepieciešamās izmaiņas projektā. Viena no tām — precizēt plānojuma shēmu. Tas nozīmē izmainīt iecerēto māju leņķus, lai kvartāla kompozīcija būtu loģiski sakārtotāka, paskaidroja Jānis Dripe. Tika ieteikts arī samazināt māju augstumu, proti, līdz četriem stāviem ēku zemākajā daļā, un līdz septiņiem stāviem augstākajā daļā. «Tas uzlabotu sociālo un arhitektonisko vidi, radot mazāku sablīvējumu un padarot šo vidi humānāku,» paskaidroja Rīgas galvenais arhitekts.
Neapstiprināt projektu aicināja vairākas nevalstiskās organizācijas — Kreisā krasta kustība, Riga CV, kā arī Aleju aizsardzības biedrība. «Pārdaugavai ir savs unikāls raksturs un vērtība, kas ar šo projektu tiek izbojāts — zaļā pagalmā, kuru galvenokārt ieskauj divstāvu mājas, tiek uzcelts kaut kas milzīgs. Būtiskākais, pret ko iebilstam — investors nepadomā par iedzīvotājiem šajā apkārtnē. Veidosies milzu sastrēgumi. Būs krietni mazāk apzaļojuma. Nav domāts par veloceliņiem vai par sabiedriskā transporta risinājumiem,» Kreisā krasta kustības nostāju paskaidroja tās biedrs Māris Sakalovskis, uzsvērdams, ka investoriem būtu jāiegulda līdzekļi arī pilsētas attīstībā, saskaņojot publiskās un privātās intereses. SIA Kvarta viedokli raksta tapšanas laikā Dienai neizdevās noskaidrot.
Viedokļi
Pēteris Blūms, arhitekts:
Paredzētā ēku celtniecība Kuldīgas ielā 45b vairāk ir plānošanas, nevis arhitektūras problēma. Būtiskākais pārmetums šim projektam, ka būvniecība ir paredzēta zaļajā teritorijā, kurai blakus atrodas arī skola. Protams, šajā rajonā līdzās 20.gs. sākumā būvētām divstāvu un trīsstāvu mājām padomju laikos tika saceltas arī piecstāvu mājas. Arī padomju laikos, ko tagad tik ļoti gānām, tika bojātā harmoniskas vides struktūra, bet tagad ar šo projektu šī bojāšana turpinās. Būtiski padomāt par to, cik kvalitatīvs pienesums šis projekts būs videi. Ja šis projekts tiks īstenots, tad tā atkal būs lielā uzvarētāja ielaušanās mazstāvu apbūves vidē. Pagaidām diemžēl nav tāda sociālā instrumenta, ar kuru varētu panākt kompromisu starp investoriem un vietējiem iedzīvotājiem, kuru viedoklis tagad paliek ignorēts. Protams, zemes gabali tuvāk centram kļūst arvien dārgāki, tāpēc ēkas tiek celtas arvien augstākas un notiek apbūves sablīvēšanās. Samazināt ēku stāvu skaitu ir viens no risinājumiem, bet vienalga tiek aizbūvēta zaļā zona, kas šajā vietā ir pielīdzināma pagalma aizbūvēšanai. Neesmu pret attīstību, bet esmu par to, lai pieaug harmonija, nevis disharmonija pilsētas vidē, kā arī par to, lai tiktu domāts par vides sociālo un telpisko uzlabošanu. Pagaidām neesam iemācījušies vērtēt tās Rīgas daļas, kas radušās pirms II Pasaules kara, nevis tikai kā kultūras pieminekli, bet arī kā kvalitatīvu dzīves telpu.
Pēteris Bajārs, arhitekts:
Vidējais latvietis ir tipisks galējībās kritējs. Viens sēž ar prievītēm zaru pavēnī, klausās putnu dziesmas, ežu pukšķēšanu un koklē: caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu. Otrs pamanās birzi noasfaltēt, sacelt betona daudzstāvenes, lai koklētājiem būtu vieta, kur uz sienām atstāt grafiti pēdas: zem asfalta ir pludmale!
Kuldīgas/Gregora ielas konfliktā iekūlušās puses no vidējo latviešu tipoloģijas nespēj atrauties. Apkārtējo namu iedzīvotāju apgalvojums, ka tiem tiek atņemta pēdējā zaļā saliņa, neiztur kritiku. Diez vai kādā citā Rīgas rajonā ir sastopams vēl tik liels zaļo stādījumu īpatsvars. Aiz katras daudzstāvenes — pa labiekārtotam spēļu laukumam. Šūpojies, līdz slikti paliek!
Asfaltētāji—betonētāji nav daudz labāki. Jo vairāk skatos attīstītāja plānos un vizualizācijās, jo mazāka mana skaidrība — kāda suņa pēc?!?!? Gadu desmitiem tapusī oāze Pārdaugavas klusajā nostūrī nav pelnījusi n-to tūkstošu kvadrātmetrus, ko arhitekta sirdsapziņa iespiedusi Kuldīgas ielas gruntsgabalā. Ar kuru vietu domā attīstītājs, ja uzskata, ka kārtējā blokmāja, kas uzslieta uz 29 celmiem (tieši tik zaļojošu koku paņems motorzāģis), būs viņa finansiālo panākumu atslēga.
Gudrais būvētu mazāk, būvētu kvalitatīvāk un pārdotu dārgāk. Saglabājot vidi, respektējot blakus esošās vēsturiskās ēkas. Un sāktu runāt. Ar tiem pašiem koklētājiem. Jo miers ir tas, kas baro.
Ausma Skujiņa, arhitekte
Avīzēs ir daudz dzīvokļu pārdošanas piedāvājumu. Mazāk tiek taujāts par pirkšanu. Jaunuzceltajās mājās gaisma nav visos logos — daļa no dzīvokļiem nav aizņemti. Es neesmu pārliecināta, vai nepieciešamība pēc tiem ir tik liela, lai steigā un neapdomīgi aizbūvētu visus parkus un pagalmus, izcērtot vērtīgus kokus. Labi vismaz tas, ka sabiedrība kļuvusi modrāka un mēģina to nepieļaut. Vairākos gadījumos ir veicies. Cerams — tā būs arī šoreiz.
Projektā saskatu daudz pretrunu:
- Nav saprotams, kādēļ par saudzējamiem tiek atzīti tikai daļa no teritorijā augošajiem vērtīgajiem kokiem?
- Kādi apsvērumi noteica izvēlēto — no vairākiem dažāda augstuma blokiem veidotās ēkas konfigurāciju, kas prasa koku izciršanu?
- Kādēļ no kokiem brīvajā teritorijā netika projektēta kompakta ēka ar šim gadījumam un vietai maksimāli pieļaujamo stāvu skaitu?
Uzskatu, ka piedāvātais daudzdzīvokļu mājas projekts šai vietai nav piemērots.