Kalnliepās no četrām jau pabeigtām mājām trīs ir aizņemtas, kas uz kopējā māju noieta fona ir liels panākums. Attīstītājs gan plāno šeit uzbūvēt vairāk nekā trīs desmitus māju no somu ražota koka karkasa. Ceļš no Rīgas līdz Daugmalei mudž no spilgtiem plakātiem Pārdod māju pie aizvien jauniem privātmāju ciematiem abās ceļa pusēs.
"Projektu noskatīju internetā, turklāt bija akcija — sagadīšanās pēc dāvināja Honda CR–V, ar kuru tagad braucu uz darbu," sazvanīts, saka Honda oficiālā pārstāvja Latvijā Bensons Auto pārstāvis Aijas dēls Aigars Ērglis, atklājot, ka hipotekāro kredītu ņēmis ar 40 gadu atmaksas termiņu. Māja, kuru izvēlējās A.Ērglis, maksā aptuveni 220 tūkstošu latu. Pērn rudenī, kad viņš interesējās par kredītu, bankas piesardzīgi vērtēja kredītņēmējus, un vairākkārt nācies dzirdēt atteikumu. "Bet man ir daži citi nekustamie īpašumi, kurus pārdodot, ceru kredīta termiņu samazināt vismaz uz pusi," paskaidro A.Ērglis, piebilstot, ka ceļš no viņa dzīvokļa Teikā līdz darbam Ulmaņa gatvē aizņem vairāk laika nekā no darba līdz mājai Kalnliepās.
Mājas īpašnieks uzsver, ka attīstītājs ir parūpējies par komunikācijām, bruģētiem pievadceļiem, arī zemesgabals ir salīdzinoši liels. "Līdzīgas somu mājas ir arī Mārupē, bet tām gandrīz nav pagalma un ielas vietā visu gadu ir neizbraucami dubļi," salīdzina A.Ērglis. Mātes minēto siltumu mājā viņš skaidro ar logu trīskāršajiem stikliem, tiem ir mazāka siltuma atdeve. A.Ērgļa mājai gan nav garāžas, tikai nojume, bet A.Ērglis atjoko, ka šis mīnuss ir arī sava veida pluss — garāžā parasti krājas dažādas nevajadzīgas lietas.
A.Ērgli var saukt par drosminieku — citi māju kārotāji pagaidām gaida, vai mājokļu cenām, kurām līdz pat 35% lielu atlaidi piedāvā virkne attīstītāju, nesekos vispārējs cenu kritums. "Cilvēkiem ir cerība, ka cenas vēl varētu kristies, tādēļ viņi izvēlas pagaidām īrēt un gaidīt," novēroja ekonomists Uldis Osis. Viņaprāt, ārpus Rīgas vēsturiskā centra sagaidāms cenu kritums, sevišķi sērijveida dzīvokļiem. "Pašā Vecrīgā gan ne, jo tur ir ārzemju firmu radīts pieprasījums telpām un ļoti mazs piedāvājums, ko īsti nevarētu saukt par tirgu," lēš U.Osis.
Māju noietu mazina arī to konkurence ar dzīvokļu tirgu. Potenciālajiem pircējiem mākleri mēdz piedāvāt pļavas, kurās bez zemes transformācijas būvdarbus nemaz nevar sākt. Citi tirgo mājas applūstošās pļavās, galvojot, ka ūdens pagrabā nesmelsies. "Saskaroties ar šādām problēmām, mājas pircējs viļas un dodas dzīvokļa meklējumos," skaidro nekustamo īpašumu eksperts Andris Doveiks. Nesaskatot iespēju optimizēt tēriņus, saglabājot kvalitāti, starpnieki izmēģina jaunas metodes, kā likt cilvēkiem iegādāties māju. Vairāki pārdevēji ar mākslīgi radītu deficītu par pārdotām nosauc vēl nepārdotas mājas un tad cenšas pircējus pievilināt ar saukļiem "palikušas pēdējās piecas mājas". Bet pircēji uz aicinājumu pasteigties reaģē ar vēl nopietnāku pirkuma apdomāšanu.
***
Kāpēc jaunie ciemati stāv neizpirkti? Kad atdzīvosies šis tirgus sektors?
Andris Doveiks, nekustamo īpašumu tirgus eksperts:
Privātmāju tirdzniecībā neveicas jau vairākus gadus — Ober House pētījums rāda, ka pārdoti ir tikai 30% kopš 2000.gada uzbūvēto māju. Pēdējos gados piedāvājums bija visumā nekvalitatīvs. Sevišķi klibo plānošana — uzbūvē 50 māju, bet nepadomā, cik tālu no tām ir skola, veikals, frizētava. Turklāt šādi pļavas vidū uzbūvēti ciemati nerada piederības sajūtu. Ar dzīvokli ir vienkārši spekulēt tirgū, bet māju nepērk, lai sagaidītu pietiekami augstu cenu tās pārdošanai — māju pērk, lai tajā dzīvotu. Māju tirgus varētu atdzīvoties rudenī. Līdz tam laikam cilvēki apradīs ar jaunajiem tarifiem, optimizēs tēriņus. Patlaban nav skaidrības, kas notiek valstī, cilvēki nav droši par rītdienu, tādēļ nemaz neiet apskatīties piedāvāto. Nekustamo īpašumu tirgus vairs nav investīciju objekts.
Edgars Šīns, Latio valdes priekšsēdētājs:
Māju būvētāju un attīstītāju šībrīža noskaņojums atkarīgs no tā, vai viņi ir finansiāli tik spēcīgi, lai aptuveni gadu pacietīgi gaidītu pircēju, kas gatavs maksāt noteikto cenu. Jebkurš pļavā būvēts ciemats, kur attīstītājs nav domājis par infrastruktūru, nav būvējis kā pats sev, ir cilvēku muļķošana. Igaunijā šādus puspabeigtus, gandrīz neapdzīvotus ciematus sauc par muļķulaukiem. Vai nu jābūvē kārtīgi, vai nu vispār nevajag nākt nekustamo īpašumu tirgū.
Ļoti gribētos, lai jau tūlīt tirgus atgūtos, bet banku izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinās. Nesaprotu mākleru optimisma pamatu, ja bankas dod mazāk naudas. Jāpaiet aptuveni 10 gadiem, lai sasniegtu nākamo cenu pīķi.
Romants Smilga, projekta Abrenes iela mākleris:
Lai veicināti māju noietu, ieviesām cenu korekcijas, māju cenām piemērojot no 25 līdz 30% lielu atlaidi, kas laika gaitā kļuva par pamatcenu, jo atradām iespējas mājas piedāvāt lētāk. Beidzoties nekustamā īpašuma bumam, celtnieki vairs nevar praktizēt algu diktātu, kad viņu algas nepamatoti pārsniedza pat tūkstoš latu. Tagad algas samazinājām par ceturtdaļu. Taupām arī uz ārējiem apdares darbiem — iztiekam bez liekas greznības, kas ļauj ietaupīt ap 200 latu par kvadrātmetru. Ciematā Vācu kalni nopirkti 26 dzīvokļi un tikai trīs mājas. Lai tirgus atgūtos no krituma, cilvēkiem būtu jālegalizē ienākumi. Vēl pirmdien zvanīja klients, sakot, ka viņam kā visiem ir maza alga, bet par māju varot maksāt no pelēkās naudas. Tad skaidrojam, ka bez legāliem ienākumiem nevar iegūt kredītu.
***
Nepieejami kredīti
Māja, kuru izvēlējās A.Ērglis, maksā aptuveni 220 tūkstošu latu, kas ievērojami pārsniedz 100 minimālās algas jeb 12 tūkstošu latu, kuru saņemšanai kredītā bankā jāveic obligātā pirmā iemaksa vismaz 10% apmērā no darījuma summas. Ierobežojums ieviests pirms deviņiem mēnešiem kā inflācijas apkarošanas plāna sastāvdaļa, jo tika lēsts, ka iepriekš pieejamie hipotekārie kredīti bija viens no inflācijas kāpuma cēloņiem.
Trešdien Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani paziņoja, ka tuvākajos mēnešos tiks atcelta prasība par 10% pirmo iemaksu kredītiem.
Taču finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) uzskata: "Kamēr inflācija nav būtiski apturēta, tikmēr pretinflācijas plāns, ieskaitot ierobežojumus, kas skar hipotekāro kreditēšanu, ir jāatstāj spēkā tā pašreizējā variantā."
Gada inflācija janvārī bija 15,8%, februārī jau 16,7%, martā — 16,8%. Finanšu ministrijā (FM) uzsver, ka ministrijām būtu jāsadarbojas, lai veicinātu kredītu izsniegšanu uzņēmējdarbībai, nevis "spekulatīviem darījumiem" nekustamo īpašumu tirgū.
"Bankas kredītus var izsniegt, tikai pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegto izziņu, kas apliecina kredītņēmēja legālos ienākumus," uzsver FM pārstāve Diāna Bērziņa, proti, kredītņēmējam jābūt pierādāmiem ienākumiem kā dividendes vai uzņēmuma peļņa. Cilvēki apiet šo nosacījumu, divus mēnešus maksājot nodokļus par visiem ienākumiem, tādējādi iegūstot VID izziņu, ar kuru var pārliecināt banku par kredīta izsniegšanu. Tikuši pie kredīta, pircēji tajā pašā mēnesī legalizētos ienākumus atkal slēpj pagrīdē.