Īpašnieku vai to grupējumu savstarpējā apkarošanā un cīņā par varu tiek ierauti ne tikai dažādi juristi, bet arī valsts struktūras – Uzņēmumu reģistrs, tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt trešās personas – potenciālie darījumu slēdzēji ar šādām īpašnieku karu plosītām sabiedrībām – īsti nespēj saprast, kuras tad ir tās īstās amatpersonas, ar kurām slēgt līgumu un kas pildīs līgumā paredzētās saistības. Viens no spilgtākajiem pēdējā laika notikumiem ir ap īpašnieku karu plosīto Ventbunkers, kurā uzņēmuma valde un padome dažu dienu laikā mainījās vairākkārt, atgādina DB.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš laikrakstam atzina, ka arī viņu, tāpat kā citus, esošā situācija īpaši neapmierina. "Īpašnieku savstarpējie konflikti, kas sagādā galvassāpes gan potenciālajiem darījumu partneriem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm, spiež meklēt risinājumus," teica Bērziņš. Viņš gan pašlaik atturējās prognozēt, kādām vajadzētu būt iespējamajām pārmaiņām, taču atzina, ka par šo jautājumu vēloties uzsākt diskusiju. "Manuprāt, šādu sabiedrību, kur īpašnieki nemitīgi konfliktē, nemaz tik ļoti daudz nav, taču jāatzīst, ka tas rada negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā," norādīja Bērziņš. Viņš gan atzina, ka līdz šim nav saņemtas pretenzijas no karojošo īpašnieku sabiedrību konkrētiem darījumu partneriem par kādām problēmām – par to, ka viena valde neatzītu iepriekšējās Uzņēmumu reģistrā reģistrēto amatpersonu noslēgtos līgumus un tie netiktu pildīti. "Par dokumentu viltošanu jau šobrīd ir pietiekami lieli sodi (līdz četriem gadiem cietumā), tāpēc nav pārliecības, vai tos vajadzētu vēl palielināt, taču šajā gadījumā aktuālāks būtu jautājums par izmeklēšanu un savāktajiem pierādījumiem, lai dokumentu vai parakstu viltotāji tiesā saņemtu pelnīto sodu," atzina tieslietu ministrs.
Lai arī kuluāros tiek runāts par to, ka īpašnieku savstarpējā karadarbība ļauj pelnīt naudu dažāda kalibra juristiem, tomēr vienlaikus tiek atzīts, ka šādiem «karotājiem» būtu jāievieš īpaša kārtība attiecībā uz šo uzņēmumu pilnsapulcēm, tajās nolemtā apliecināšanu ar zvērināta notāra parakstu un tā klātbūtni pašā sapulcē, kā arī par klātesošajiem dalībniekiem (akcionāriem) vai to pārstāvjiem un par to, uz kāda pamata šie pārstāvji tur atrodas un kā tie balso – to fiksētu zvērināts tiesu izpildītājs. Tādējādi Uzņēmumu reģistram, saņemot zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra parakstītus konkrētās sabiedrības sapulces dokumentus, būtu pārliecība, ka sapulces izraksti ir patiesi, nevis sacerēti kaut kur citur, un vēl jo vairāk, ka sapulcē ir piedalījušies konkrētie īpašnieki vai to pilnvarotie pārstāvji, būtu mazāk sūdzību arī policijai, raksta DB.
Laikraksts skaidro, ka priekšlikuma ir - kapitālsabiedrībai, kurā fiksēta īpašnieku savstarpējā ķīvēšanās, ir īpaša kārtība, bet pārējās kapitālsabiedrības tā neskar. Tādējādi faktiski īpašās prasības tiek attiecinātas tikai uz tām, kurām īpašnieku starpā dialoga vietā ir viss kaut kas cits – mītisku akcionāru uzrašanās, vadības apvērsumi utt. Attiecīga procedūra būtu spēkā tiem uzņēmumiem (kuri izpilda vismaz vienu parametru no trijiem, proti, kuru neto apgrozījums pēdējā gadā nav mazāks, piemēram, par vienu miljonu eiro, kuru bilances summa pēdējā pārskata gadā ir viens miljons eiro vai vairāk un kurā vidējais strādājošo skaits pēdējā pārskata gadā nav mazāks par 20), kuros par sapulcē lemto ir bijušas sūdzības tiesībaizsardzības iestādēm, ir bijuši noteikti kādi liegumi saistībā ar īpašnieku savstarpējām apsūdzībām vai arī īpašnieki ir bijuši iesaistīti kādā citā uzņēmumā, kurā iepriekš notikusi šāda karadarbība.
Šāda kārtība varētu tikt paredzēta Komerclikumā kā izņēmuma kārtība īpašnieku konfliktos plosītajiem uzņēmumiem. Bērziņš norādīja, ka šāda piedāvātā kārtība sadārdzinās pilnsapulču sasaukšanu, taču diez vai tā spēšot atrisināt visas problēmas. "Pirms kaut ko tādu darīt, ir jāizvērtē iespējamie riski un jānovērš iespējas šādu kārtību uzspiest pilnīgi visām kapitālsabiedrībām," teica Bērziņš.
"Sabiedrībām, kurās īpašnieku karadarbība ilgst gadiem un pat gadu desmitiem, noteikt īpašas prasības par to, lai to pilnsapulces vadītu un protokolētu zvērināts notārs, bet dalībniekus vai to pārstāvjus fiksētu zvērināts tiesu izpildītājs, var būt sava veida risinājums – filtrs, kas ne tikai samazinātu uzņēmējdarbības risku, bet arī atslogotu dažādu valsts iestāžu darbību,» ideju vērtēja Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņaprāt, svarīgākais jautājums ir par to, vai vajadzību pēc īpaša regulējuma kašķīgajiem dalībniekiem (īpašniekiem) vēlas politiķi. «Kā valdošie politiķi lems, tādu kārtību arī iedzīvināsim. Ja lems, ka «karojošajos» uzņēmumos ir vajadzīga īpaša sapulču kārtība, tad tāda arī tiks pieprasīta, ja tiks nolemts, ka vienas sabiedrības konkrētajam kašķīgajam īpašniekam vajag šādu kārtību ievērot pilnīgi visos uzņēmumos, kur tam pieder kapitāldaļas (izņemot gadījumus, kur ir 100%), tad to arī pieprasīsim,» teica Balodis.
Viņaprāt, šobrīd visa pamatslodze tiek uzkrauta policijai, prokuratūrai un tiesām, tādējādi īpašnieku konfliktus īstenībā atrisināt tā arī neizdodas, jo vienīgais, kas notiek, ir cīņa par varu uzņēmumā. "Varbūt situācijā, kad sapulces dalībniekus (to pārstāvjus) fiksē zvērināts tiesu izpildītājs, nebūs sūdzību, ka sapulce notikusi bez atbilstoša kvoruma, bet zvērināts notārs apliecinās, ka tādi lēmumi, kādi tiek atnesti uz Uzņēmumu reģistru, ir patiešām tādi, kādi sapulcē pieņemti, nevis otrādi, turklāt diez vai zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs būs ieinteresēti blēdībās, kuru rezultātā tie uz visu mūžu zaudēs iespējas strādāt savā profesijā," atzina Balodis.