«Šobrīd tirgū ir sarucis saprātīgo piedāvājumu klāsts,» laikrakstam sacījis viens no Latvijas lielākajiem mežu īpašniekiem Modris Fokerots, norādot, ka vēl pavisam nesen no kādiem padsmit piedāvājumiem vismaz divi bija adekvāti, bet paļaik to skaits ir sarucis.
«Lielā mērā šo tirgu ir «piemēslojuši» starpnieki, kuri īpašnieka pārdotajam īpašumam pieliek vēl kādus 20-30 %,» stāstījis Fokerots.
«Pēdējo mēnešu laikā mežu zemes tirgū valda sasalums,» secina Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa.
Viņš norādījis, ka Latvijā potenciālie pircēji saskaroties ar pārdevēju neizpratni par cenas veidošanos (purvu nevar pārdot par tādu pašu cenu kā mežu pie ceļa), jo jaunaudzes un vidēja vecuma audzes nereti rēķina kā ciršanas vecumu sasniegušas, un nerēķinās, ka pircējam būs jāiegulda nauda arī nopirktā īpašuma apsaimniekošanā.
Liopa arī minējis, ka ārvalstu kompānijas vairs tik agresīvi nepērk mežu īpašumus, bet pārdevēji joprojām turpina cerēt, ka šī aktīvā iepirkšanās no ārzemnieku puses turpināsies.
Tāpat viņš norādījis, ka inflācijas apkarošanas plāna dēļ privātpersonām, kas iegādājas katru nākamo meža zemes gabalu, ir jāmaksā daudz lielāka zemesgrāmatas nodeva - 4% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, bet iepriekš tie bija 2% taču ne vairāk kā 30 tūkstoši latu.