Ātri un sāpīgi tapa redzams, ka būvniecība ir īslaicīgs ekonomikas stimulators, uz kura vien nevar būvēt ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi, uzsver Dienas aptaujātie speciālisti.
Kredītu kurbulis
Mājokļu celtniecības straujš pieaugums Latvijā sākās divus gadus vēlāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr mūsu valsts kļuva par līderi. Līdz 2008.gadam Latvijā jauncelto mājokļu platība katru gadu vidēji palielinājās par 44%, par ceturtdaļu apsteidzot pat iedzīvotāju skaita ziņā lielāko Lietuvu. 2007.gadā ekspluatācijā nodotā mājokļu platība Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 0,52 kvadrātmetri, Igaunijā — 0,42, Lietuvā — 0,28 kvadrātmetri, liecina kompānijas BaltHaus analītikas nodaļas vadītājas Ludmilas Zommeres apkopotie dati. Krīze pirmo skāra Igauniju, bet Latvija un Lietuva atkārto tās scenāriju ar gada vai divu nobīdi.
Speciālisti ir vienisprātis, ka Latvijā daudzo banku cīņa par vietējā tirgus daļu izvērtās arvien vilinošākos kredītu piedāvājumos. Kopš 90.gadu beigām apspriesta iespēja veidot kredītreģistru, lai kontrolētu potenciālo aizņēmēju finanses, tomēr dažu vietējo īpašnieku banku pretestība to neļāva. Sekas bija vieglprātīga kredītu izsniegšana, reti vaicājot par citām saistībām. Turklāt lielākas dzīvokļu platības dēļ Latvijā izsniedza arī lielākus kredītus nekā kaimiņvalstīs. Lietuvā kredītu reģistrs darbojas gadus piecus, tāpēc tur baņķieri izvairījās no apkraušanās ar riskantiem parādniekiem.
Risks aug
Labajos gados vienmēr bija iespēja palūgt lielāku algu, bet tagad, kad
bezdarbs palielinās, arī kredītu neatdošanas risks aug, vērtē nekustamā
īpašuma menedžmenta kompānijas Colliers International partneris Latvijā
un Baltkrievijā Mihails Morozovs. Pašlaik kreditēšana teju apstājusies,
jo cilvēki baidās no ilgstošām saistībām nestabilajā ekonomiskajā
situācijā. Tomēr bankas izturas gandrīz par daudz piesardzīgi, jo tām
jānodrošina rezerve gan esošo riskanto kredītu, gan jaunu aizdevumu
segšanai. Liela daļa banku peļņas aizies riskanto kredītu rezerves
krājumiem. M.Morozovs uzskata, ka kreditēšanas atsākšana mērenākā tempā
nozarei nāktu par labu.
Dominē galvaspilsētas
Baltijas lielākie būvlaukumi ir galvaspilsētas un to apkārtne, norāda L.Zommere. Arī te Latvija izceļas — jaunu mājokļu koncentrācija Rīgā ir 75% no celtniecības kopapjoma, kamēr kaimiņvalstu galvaspilsētās top ne vairāk kā 55% jauno mājokļu.
Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn Latvijā izsniegto būvatļauju skaits jaunu dzīvojamo māju būvei samazinājās par 32%, Igaunijā — par 52%, Lietuvā — par 13%. Jauno pasūtījumu apjoms naudas izteiksmē pērn Latvijā pirmajos trīs ceturkšņos samazinājās par 80%.
Nozares krīzes galvenā mācība ir izpratne, ka tautsaimniecības izaugsme jāplāno ilgtspējīgi dažādos virzienos, jo būvniecība viena pati ir īslaicīgs stimulators, saka Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Ilvars Metnieks. Lejupslīdes dēļ nozari pametuši attīstītāji — viendienīši un būvnieki — peļņas meklētāji, kuriem kvalitāte nebija svarīga. Pilsētām laiks izstrādāt kritērijus apbūvei, izbeidzot pēdējo gadu haosu, viņš uzskata.