Proti, dzīvojamai platībai, kurai kadastrālā vērtība ir līdz 40 000 latu, piemērot 0,1% likmi, īpašumiem ar kadastra vērtību no 40 000 līdz 75 000 latu - 0,2%, bet īpašumiem, kuriem kadastrālā vērtība pārsniedz 75 000 latu - 0,3%.
Sarunām tuvu stāvošs avots laikrakstam stāstījis, ka Latvijai tiek stingri ieteikts no nākamā gada ieviest vienotu likmi 1,5% apmērā un noteiktām kategorijām paredzēt arī atlaides. Kā aprēķinājis laikraksts, aizdevēju prasītais nodokļa pieaugums
nozīmē, ka par trīsistabu dzīvokli guļamrajonā būs jāmaksā 200 latu
gadā. Sagaidāms, ka budžets no NĪN paaugstināšanas iegūs 115 miljonus latu gadā.
Finanšu ministrija (FM) trešdien pēcpusdienā apstiprināja, ka viens no SVF konsultantu ieteikumiem, kā palielināt NĪN likmi dzīvojamām ēkām, ir maksimālo likmi pielīdzināt vispārējai NĪN likmei 1,5% apmērā. Taču tehniskās palīdzības ietvaros Latvijā strādājošās SVF misijas ieteikumiem ir tikai konsultatīvs raksturs, norāda ministrija.
«Premjeram šādas prasības nav izteiktas un nav arī ar viņu pārrunātas. Līdz ar to pašlaik nav pamata plašākam komentāram. Tuvākajā laikā premjers tiksies ar SVF pārstāvjiem. Pēc sarunas būs vairāk informācijas un iespējas to komentēt. Konkrēts tikšanās laiks vēl nav noteikts,» skaidroja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.
SVF eksperti cita starpā kā alternatīvu piedāvā arī progresīvas likmes divas variācijas. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka būtu ieviešami divi mazāk nodrošināto sabiedrības grupu aizsardzības mehānismi. Pirmais noteic, ka dzīvojamām telpām, kas ir maksātāja deklarētā dzīves vieta, tiktu ieviests nodokļa atbrīvojums – ja nodoklis veidotu līdz 71 latam gadā, tas nebūtu jāmaksā. Otrs ieteiktais mehānisms ir iespēja atsevišķām maznodrošināto iedzīvotāju kategorijām, kas nespēj nomaksāt aprēķināto nodokli, uzkrāt šī nodokļa parādu, par to nepiemērojot soda sankcijas, un šis nodoklis tiktu nomaksāts īpašuma pārdošanas vai mantošanas gadījumā.
FM ir paredzējusi SVF misijas ieteikumus izvērtēt
valsts budžeta veidošanas un topošo nodokļu politikas
pamatnostādņu kontekstā, ņemot vērā arī Latvijas iedzīvotāju
maksātspēju. Ministrija arī atgādina, ka Latvija ir
apņēmusies nākamo divu gadu laikā veikt būtisku valsts budžeta
konsolidāciju, tādēļ sabiedrības un politiķu apspiešanai tiek piedāvāti
dažādi risinājumu priekšlikumi.
Pēc laikraksta vēstītā, vēl tiek analizēti divi citi varianti – paaugstināt nodokļa likmi līdz 1% un 1,3%. Pirmajā gadījumā budžets iegūtu 111 miljonus latu, otrajā – 113 miljonus. Tāpat tiekot vērtētas iespējas noteikt jaunu progresīvo likmi – 0,5% par mājokli, ja tā vērtība ir līdz 10 000 latu, 1% - ja tā vērtība ir starp 10 000 un 20 000 latu, 1,5% - ja tā vērtība ir starp 20 000 un 40 000 latu, kā arī 2% - ja tā vērtība ir lielāka par 40 000 latu. Otrs progresīvās likmes variants paredz noteikt likmi 0,75% apmērā, ja mājokļa vērtība ir līdz 10 000 latu, 1,25% - ja tā ir starp 10 000 un 20 000 latu, 1,75% - ja tā ir starp 20 000 un 40 000 latu, 2,25% - ja tā pārsniedz 40 000 latu.
Oficiāli Eiropas Komisijas un SVF pārstāvji nedz apstiprināja, nedz noliedza šo informāciju. Laikraksts piebilst, ka gala lēmums, neatkarīgi no aizdevēju ieteikumiem, būs jāpieņem valdībai un Saeimai.
Saeimas deputāts, Jaunā laika pārstāvis Dzintars Zaķis atzinis, ka nodokļa likme jebkurā gadījumā būs jāpaaugstina. Viņaprāt, likme 1,5% ir reāla un adekvāta. Otrs svarīgs jautājums, pēc viņa vārdiem, ir kadastrālās vērtības pārskatīšana. Tautas partijai savukārt neesot informācijas par konkrētiem cipariem, tomēr arī tās pārstāvis Māris Kučinskis esot pārliecināts, ka likmes pieaugs.
Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons, komentējot šo ieceri, paudis viedokli, ka jebkura nodokļu paaugstināšana palēninās ekonomikas atgūšanos, kuras pirmās pazīmes nupat tikai parādās. Tāpat tas varētu aizbiedēt investorus. Viņaprāt, budžeta konsolidācija jāveic uz izdevumu samazināšanas rēķina. Eksperts arī uzskata, ka NĪN likmes paaugstināšana izraisīs asu iedzīvotāju un uzņēmēju reakciju.
(pievienota 5. rindkopa)