Šī ēka pagaidām uzskatāma par eksperimentālu, tomēr SIA Superbebris ir tālejoši plāni — firmas ražotnei, pagaidām vienīgajai Latvijā, ir licence līmēto koka konstrukciju ražošanai, stāsta īpašnieks Normunds Teko.
Elegants šķūnis
"Māju saliek no pamīšus — horizontāli un vertikāli — salīmētām koka platēm, kuru izmēru var mainīt," rāda Vācu kalnu būvdarbu vadītājs Guntars Podziņš. Telpu apdarei izmantoti līdzīgi līmēti dēļi. Mājas ārpuse ir zaļganā krāsā, iekšpusē valda koka dabiskie toņi. Gatavās standarta konstrukcijas nodrošina ātru montāžu, un visām Superbebra mājām ir 10 gadu garantija, uzsver namu pārdevējs Romants Smilga.
Šai mājai izmantots tas pats princips, kas tirgusdiena.lv aprakstītajam Eda šķūnim — fotogrāfa Eda Rīva mājai Londonā, skaidro arhitekts Ervins Krauklis. Tā montēta no līdzīgām plānākām koka platēm, tikai Latvijas mājai plašu šuves ir horizontālas, bet Eda šķūnim — vertikālas.
Alberta ģimenes ceļš līdz šim namam ildzis divus gadus. "Kad apskatīju citas Vācu kalnu mājas un dzīvokļus, īsti apmierināts nebiju, gribēju tieši šo māju," viņš atminas, un pārdevēji piekāpušies. "Koks ir dabisks, veselīgs materiāls, šādā mājā viegli novērst būvniecības kļūdas, kas mūrētām ēkām ir grūti. Sienas neplaisā, pat ja pamatos ir kāda kļūme, turklāt to būtu viegli labot, jo katrai daļai ir savs balsts," vērtē saimnieks. Pagaidām nopietnu defektu neesot.
Latvijā vēl būs
E.Krauklis pēta līmēto koka plašu izmantošanu, iespējams, jaunam projektam, vispirms gan esot jāizrēķina cena. E.Kraukļa un arhitektu biroja DEPO projekts veikums videi un cilvēkiem draudzīgu māju projektēšanā vairākkārt aprakstīts Dienā. Zviedrijā šādas mājas nav dārgas, par Latviju vēl pāragri spriest, jo šī, visticamāk, ir pagaidām vienīgā līmēto koka plašu māja. "Manuprāt, nesiltināta koka plate vairāk piemērota vasaras mājai, Zviedrijā to vēl siltina no ārpuses, lai varētu dzīvot arī ziemā," stāsta arhitekts.
Alberta ģimene jaunajā namā, nodzīvojusi pirmo ziemu, esot apmierināta. Viņš gan piekrīt, ka "sienas koka plate prasītos biezāka, kādi 22 centimetri, tagad ir 19,5". "Ja apkure nebūtu ar sašķidrināto gāzi, bet dabasgāzi, dzīvotu kā ķeizars! Ziemā par vairāk nekā 150 kvadrātmetru apkuri un silto ūdeni maksājām 150 latu mēnesī. Pēc manas pieredzes, koka mājām vajag dabisko apkuri, tad tās labāk kalpo, jo radiatori sausina gaisu un koks žūstot var sākt "staigāt"," prāto nama īpašnieks, kurš plānojot dzīvojamā istabā ierīkot kamīnu. Šādai konstrukcijai ekonomiskākas būtu arī siltās grīdas, uzskata Alberts.
Eksperti vērtē
Ervins Krauklis, arhitekts
Līmētās koka konstrukcijas pašlaik Ziemeļvalstīs ir ilgtspējīgās būvniecības populārākais paņēmiens. Tur no līmētajām koka platēm ceļ arī vairākstāvu daudzdzīvokļu mājas, pie mums to pagaidām neatļauj ugunsdrošības normatīvi. Zviedrijā plates gatavo dažāda izmēra, mazākas montējot vieglāk variēt, bet lielāku ražošanai ir zemākas izmaksas, tas mājas padara lētākas. Ugunsdrošības ziņā tās ir labākas par metāla konstrukcijām, jo apstrādātas ilgāk ir noturīgas pret uguni. Koka plates var nokrāsot saimniekam tīkamā krāsā, var saglabāt dabisko koka toni. Šādas mājas liels pluss ir labā sajūta iekšā — koks ir silts, labi izskatās un smaržo.
Vilnis Puļķis, VUGD Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieka vietnieks
Par līmēto koka konstrukciju noturību pret uguni nevaru komentēt. Kopš pagājušā gada beigām Latvijā ir spēkā jauns būvnormatīvs, kas ļauj celt no koka 12 metrus augstas ēkas, tur jau trīs stāvus var iekļaut. Zviedrijā ceļ pat astoņstāvu koka karkasa ēkas, taču visās obligāti ierīko automātiskās dzēšanas sistēmas, kas pie mums nav ierastas. Saskaņā ar Eiropas normatīviem Latvija noteiks drošības standartus koka mājām un lems par atbilstīgu aprīkojumu glābšanas dienestam. Ja Latvijā uzskata, ka ugunsdzēsējiem der 50.gadu ZIL mašīnas… Koka mājas Latvijā top mazāk tāpēc, ka tās prasa dārgākas komunikācijas un aprīkojumu, lai nodrošinātos pret uguni, rezultātā betona un metāla ēkas sanāk lētākas.