"Darbs ar klientiem nav apstājies — ļoti intensīvi tiek apskatīti iegādes objekti, sevišķi pēc izstādēm, cilvēki pieņem lēmumu par pirkumu un bankas izsniedz kredītus," Dienai stāsta Pilsētmāju institūta Urban Art attīstības direktors Ilvars Metnieks. Patlaban klientu lēmumus nosaka vairāk psiholoģiski aspekti, un "nekustamā īpašuma tirgus līdzīgi šovbiznesam kļuvis par emociju tirgu", secina I.Metnieks. "Šobrīd, pērkot mājokli, cilvēki savus nākotnes mērķus balsta ticībā. Ja tā ir un pārdevējs spēj cilvēku pārliecināt — darījums notiek!" Dzīvokļu cenu kritums otrreizējā tirgū būtu noticis arī objektīvu apstākļu dēļ, vienīgi pakāpeniskāk, norāda starptautiskās kompānijas Colliers International Baltijas partneris Mihails Morozovs. "Milzīgais padomjlaika sērijveida namu dzīvojamais fonds Latvijā ir tik vecs un nolietojies, ka par to nav vērts maksāt kredītu," uzsver speciālists. Reālu argumentu, kāpēc nekustamā īpašuma tirgū jābūt kritumam, nav, piekrīt I.Metnieks. "To rada vairāki sakritīgi apstākļi — nedaudz pārkarsusi ekonomika, neveiksmīgais pretinflācijas plāns, krīze ASV hipotekārajā tirgū un sabiedrības neuzticēšanās valdībai. Tomēr tie neviens nav pietiekami iespaidīgi, lai izsauktu nopietnu tirgus recesiju, un prognozes par 30—50% īpašuma vērtības samazināšanos ir vien cilvēku baidīšana."
Ir kur augt. Dzīvojamā platība uz vienu cilvēku (m2) dažās Eiropas valstīsDati: Valstu statistikas biroji
- Dānija 43
- Vācija 39
- Francija 35
- Spānija 30
- Igaunija 29
- Latvija 26
- Lietuva 24