Multitāskinga režīms - mīts

Tas ir saistīts ar cilvēka smadzeņu fizioloģiskās darbības īpatnībām. Pētījumos ir noskaidrojies, ka smadzeņu priekšējās daivas, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu, vienlaicīgi spēj apstrādāt tikai vienu uzdevumu, kamēr nākamais uzdevums stāv rindā un gaida savu kārtu. Piemēram, ja cilvēks runā pa tālruni un "vienlaikus" raksta e-pastu, uzmanība abām darbībām tiek pievērsta pamīšus, nevis paralēli. Turklāt tieši mētāšanās no viena darba uz otru ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli darba vietā, liecina pagājušā gadā Kantar TNS veiktā aptauja Latvijā.

Vairākuzdevumu situācijas ikdienā mūs vajā ik uz soļa – pat vēl nedarot divus darbus vienlaikus, bet tikai saņemot kādu traucēkli no malas, smadzenēm tas jau ir vairākuzdevumu režīms. Noteikti arī daļai lasītāju, lasot šīs rindas, kāds kolēģis, piemēram, var uzsākt skaļu diskusiju, kas smadzenēm liek pāriet vairākuzdevumu režīmā. Fontes līderības novērtēšanas un attīstības konsultante Anna Litvina un Fontes vecākā konsultante Olga Dzene vērtē, ka uzvarēt garu uzdevumu un pienākumu sarakstu noteikti var palīdzēt prioritāšu izvirzīšana un plānošana. Palīdzēt ieraudzīt stratēģiskās un vispārējās prioritātes ir vadītāja atbildība, taču efektīvi plānot ikdienas darbus bieži ir darbinieka pārziņā. Spēja pārslēgt uzmanību un koncentrēties ir lielākoties iedzimta, to ir iespējams arī mērīt ar kognitīvu testu palīdzību, taču prasmi izvirzīt prioritātes darbā un plānot var attīstīt ikkatrs. 

Svarīgi ir apzināties, ka vairākuzdevumu režīms ir mīts, un veikt darbības soli pa solim.

Protams, daudz tiek runāts par laika plānošanu, kas it kā ir panaceja tam, lai dienas laikā varētu paveikt vairāk, tomēr personāla atlases kompānijas WorkingDay mārketinga direktora Māria Silinieka ieskatā daudz efektīvāk ir pēc iespējas pasargāt savu domāšanu no nevajadzīgām daudzuzdevumu situācijām un pēc iespējas koncentrēties tikai uz vienu uzdevumu.