IT industrijā jaunas lietas parādās un nomainās ārkārtīgi strauji. Mākslīgais intelekts, lielie dati, mašīnmācīšanās, papildinātā realitāte, mākoņrisinājumi utt. – šie visi ir samērā svaigi IT jomas elementi, tomēr arī tajos patlaban jau iezīmējas jauna – nākamā stadija: līdz šim par tiem uzņēmumos kaut ko saprata daži cilvēki, bet tagad šīs jomas augot jau sākušas strukturēti sadalīties atsevišķos, sīkākos lauciņos, kuri plešas plašumā gan izmantošanas, gan iesaistīto speciālistu skaita dēļ. Šī procesa rezultātā daudz apjomīgāks un daudzveidīgāks kļuvis arī to prasmju saraksts, ko savos potenciālajos darbiniekos meklē IT kompānijas. IT industrijā šodien ir iespējams strādāt, arī nemākot programmēt vai nākot no pilnīgi atšķirīgām profesionālajām teritorijām. Spektrs, kurā IT nozarē vari būt noderīgs un sevi apliecināt, ir milzīgs, teic uzņēmuma Accenture inovāciju vadītājs Kristaps Banga un personāla atlases vadītāja Latvijā Elena Markovska, stāstot par jaunajām IT profesijām un kompetencēm.
3D bildīte datu kaudzē
IT jomā jāmācās nemitīgi, tāpēc jaunās zināšanas pirmām kārtām attiecas uz jau esošajiem kompānijas darbiniekiem, uzsver E. Markovska. Ir programmēšanas valodas, kas dabīgi atmirst, to vietā nāk jaunas prasmes un jauns veids, kā IT vispār strādā. "Pēdējā pusgadā arvien būtiskāka kļūst IT un citu profesiju saintegrēšanās. Piemēram, vēl pirms gada mēs nemeklējām dizainerus, bet šobrīd meklējam – arī ar dizaina izglītību, mums pat ir cieša sadarbība ar Mākslas akadēmiju," teic E. Markovska un piebilst, ka šāda profesiju saplūsme vērojama daudzviet, jo šobrīd tikpat kā nav uzņēmumu un nozaru, kur nebūtu vajadzīgi IT speciālisti, turklāt ar sapratni arī par attiecīgo biznesa sfēru.
Vairs nav tā, ka pie uzdevuma no A līdz Z var strādāt viens programmētājs
Integrētā pieeja nosaka arī to, ka ikviens IT uzdevums tagad prasa arvien plašāku prasmju komplektu, un tas ne vienmēr piemitīs vienam cilvēkam. Vairs nav tā, ka pie uzdevuma no A līdz Z var strādāt viens programmētājs, tagad to dara komandas, kas vienlaikus darbojas arī pie citiem uzdevumiem. Piemēram, procesu automatizācijas projektos, kad standarta darbi uzņēmumos tiek deleģēti tehnoloģijām, patlaban ir iesaistīti gan cilvēki, kas izplāno, kā šīs automātiskās darbības notiks (vairāk biznesa analītiķi nekā IT speciālisti), gan profesionāļi, kas tehniski izveido šo sistēmu, gan arī speciālisti, kas izdomā, kā nepieciešamības gadījumā šajā automātiskajā risinājumā notiks komunikācija ar klientu, piemēram, lietojamības speciālisti, drošības speciālisti u. c.
Ar drošību saistās vēl kāda jauna, patlaban IT industrijā pieprasīta profesija – "baltie hakeri". E. Markovska stāsta, ka arī Accenture ir šāda komanda, kas mēģina uzlauzt uzņēmuma radītos IT produktus, lai pirms nodošanas klientam pārbaudītu to drošību. Arī K. Banga uzsver, ka laikmetā, kad populāras ir "gudrās mājas" un tamlīdzīgi viedie risinājumi, svarīga ir ne vien "dzelžu un sensoru" saintegrēšana un darbs ar datiem, bet arī drošības jautājums, lai, piemēram, viedās ēkas infrastruktūrai nepieslēgtos kāds no malas.
Datu speciālistiem nu jābūt gan analītiskiem, gan arī radošiem, lai milzīgajā datu masā gluži kā 3D attēlā spētu saskatīt kopbildi, dziļākas kopsakarības
IT jomā nepieciešamo jauno kompetenču lokā ir arī jauna dimensija darbā ar lielajiem datiem jeb big data. "Līdz šim likās, ka datu pētnieku darbs ir tāds pasauss, bet tagad lielos datus nereti jau apstrādā mākslīgais intelekts, tāpēc datu speciālistiem nu jābūt gan analītiskiem, gan arī radošiem, lai milzīgajā datu masā gluži kā 3D attēlā spētu saskatīt kopbildi, dziļākas kopsakarības," saka K. Banga.
Tāpat IT nozarē strādājošajiem arvien būtiskāka kļūst dizaina domāšana, kas nozīmē gan IT risinājumu vizuālo, gan arī loģisko, struktūras un lietojuma ērtības pusi.
Starpdisciplinaritāte aug
Spēja uz IT produktu palūkoties no tā galalietotāja pozīcijām ir viens no iemesliem, kāpēc IT nozare, meklējot potenciālos darbiniekus, patlaban raugās arī uz citu jomu studentiem un speciālistiem. Galvenais, lai viņiem būtu pareizā izpratne un attieksme – prasme ātri mācīties, vēlme iesaistīties, ieinteresētība. Specifisko Accenture var apgūt uzņēmuma rīkotajos "būtkampos" jeb apmācībās, kuru skaits nu jau tuvojas 20 un kurās iekļautas arī karstākās nozares tēmas, kas aktuālas IT industrijā, bet kurām līdzi vēl nespēj izsekot IT augstskolas. K. Banga gan piebilst, ka darbā IT jomā tomēr aizvien būtiska ir izglītības iestādēs ieliktā zināšanu un prasmju bāze – it īpaši māka loģiski domāt, būt radošam, prasme mācīties.
Kompānijas šobrīd digitalizējas, un ir vajadzīgi cilvēki, kas palīdz to līdzšinējam biznesam rotēt uz jauno biznesa pieeju
"Būtkampu" ziemas sezonai patlaban rit pieteikšanās (sīkāk – www.bootcamp.lv), un visus šos kursus var nosacīti sadalīt trīs grupās, stāsta E. Markovska. Viena aptver tīro IT (programmēšanas valodas u. tml.), un tajā labi iederēsies cilvēki, kas augstskolās apguvuši programmēšanas ābeci. Otrā grupā iekļautie "būtkampu" virzieni domāti visu eksakto jomu (STEM), arī ekonomikas speciālistiem. Savukārt trešā grupa faktiski ir ar IT nesaistīta, mācības šajos "būtkampos" palīdz kļūt par IT projektu vadības asistentiem un konsultantiem, kuru galvenā loma ir būt tiltam jeb tulkiem starp IT izstrādātājiem un uzņēmuma klientiem. Šādu konsultantu meistarība kļūst arvien būtiskāka un vairāk pieprasīta, norāda K. Banga. "Kompānijas šobrīd digitalizējas, un ir vajadzīgi cilvēki, kas palīdz to līdzšinējam biznesam rotēt uz jauno biznesa pieeju," viņš saka.
Gan šajā procesā, gan IT industrijas funkcionēšanā kopumā šobrīd progresē t.s. Agile pieeja, kas paredz fleksibilitāti, spēju pielāgoties un gatavību ieviest vajadzīgās izmaiņas projektā vai produktā jebkurā tā attīstības stadijā, nevis tikai tad, kad tas pabeigts. Kā uzsver E. Markovska, Agile pieeja pati par sevi nav nekas radikāli jauns, bet, salīdzinot ar dažu gadu pagātni, tā pāraugusi jaunā līmenī, jo, piemēram, Accenture šo elastīgumu, līdzīgi kā dizaina domāšanu, apmācībās trenē pilnīgi visiem saviem darbiniekiem, līdz ar to tas jau kļūst par daļu no uzņēmuma kultūras.
IT pasaulē nākotnē starpdisciplinaritāte tikai uzņems apgriezienus, tāpat kā empātija un spēja iejusties, iedziļināties IT lietotāju ādā, pieredzē, sajūtās
Runājot par profesijām un kompetencēm, kuras IT industrijā varētu ienākt nākotnē, K. Banga teic, ka radīsies arī pilnīgi jaunas specialitātes, kas attiecīgi diktēs tajās vajadzīgās prasmes. Piemēram, dronu menedžeri vai dronu piloti/operatori. Tāpat – humanoīdu dizaineri, kas strādās ar robotiem. "Šādi profesionāļi, visdrīzāk, būs mikss starp tiem, kas saprot, kā robots darbojas, un tiem, kas ir ar dizaina ievirzi un zina, kā cilvēka vai suņa robotam vajadzētu izskatīties un kustēties, un vēl citiem speciālistiem. To kombināciju patlaban ir grūti iedomāties," K. Banga saka. Viņš norāda, ka IT pasaulē nākotnē starpdisciplinaritāte tikai uzņems apgriezienus, tāpat kā empātija un spēja iejusties, iedziļināties IT lietotāju ādā, pieredzē, sajūtās. Arī radošums ir starp nākotnes atslēgas prasmēm, jo cilvēks un tehnoloģijas visefektīvāk darbojas tad, kad viens otru papildina, bet IT strādājošajiem šīs puses ir jāmāk salikt kopā, integrēt, panākt, lai sadarbība būtu auglīga.