"Programmēšana cilvēku pie tā pieradina. Dators izdarīs visu, ko tam liksi, taču ir precīzi jāpaprasa. Ja izmanto nepareizu vārdu, iegūsi nepareizu rezultātu. Un programmētāji dažkārt to pārnes arī uz komunikāciju ar cilvēkiem," Haralds skaidro. Viņa lauciņš ir JAVA, kas patlaban ir populārākā no daudzajām programmēšanas valodām – pieprasījums pēc šīs jomas speciālistiem ir daudz lielāks nekā viņu pieejamība. Arī Haralda darbavieta, IT kompānija Accenture, čakli meklē un apmāca JAVA programmētājus, kā arī rosina viņus papildināt prasmes. Tiesa, Haralda paša ikdienu jau kādu laiku vairāk aizņem projektu un komandu vadīšana.
Sanāks gan!
Hei, vajadzētu pamēģināt! – tā par programmēšanu Haralds nosprieda, strādājot e-pasta mārketinga uzņēmumā, kur viena komandas daļa, tostarp arī viņš, bija pārdošanas un atbalsta speciālisti, bet otra – programmētāji. Lai gan iepriekš uz IT karjeru palaikam bija aģitējuši arī draugi programmētāji, Haraldam beidzot sagribējās parādīt, ka viņš var būt tikpat zinošs.
Iepriekšējā pieredzē no IT nebija nekā – viņš bija strādājis kā nekustamā īpašuma konsultants, pēcāk kā ūdens un kafijas tirdzniecības pārstāvis uzņēmumiem, arī bakalaura un MBA grādu viņš ir ieguvis biznesa vadībā. Bet nu Haralds sāka pa vakariem pašmācības ceļā mācīties programmēt un pieteicās Accenture JAVA programmēšanas valodas būtkampam. "Kad noliku testus un tiku uzņemts, biju karjeras pavērsiena priekšā, jo pēc būtkampa vēl nav garantēts, ka tevi paņems darbā. Tomēr es aizgāju no iepriekšējā darba, pieteicos bezdarbniekos un metos iekšā mācībās." Haralds atceras smieklīgu sarunu ar NVA karjeras konsultanti. Kad viņš minējis, ka plāno strādāt par programmētāju, viņa, skatoties Haralda CV, teikusi – ziniet, programmētājs te nesanāks… Nācies uzstāt, ka sanāks gan.
Haralds ļoti centās, paralēli mācījās arī mājās un pēc būtkampa tika pieņemts darbā uzņēmumā. Sāka kā izstrādātājs nelielā projektā. Sākumā nodarbojās ar back-end programmēšanu, pēc tam sāka apgūt arī front-end. Tad radās iespēja pārņemt komandas vadītāja lomu, vēlāk – kļūt par vairāku projektu vadītāju. Patlaban Haralda pārziņā ir 30 darbinieku lielas ģildes vadība, viņš palīdz vadīt arī 200 cilvēku lielo Accenture JAVA specialitātes komandu, kā arī kūrē divus IT projektus. Viens no tiem saistās ar digitālu rīku, kas Accenture klientiem visā pasaulē palīdz pārcelt viņu datus uz kādu no mākoņplatformām, kuru izmantojums kļūst arvien plašāks. Savukārt otrs projekts lielai Ziemeļvalstu telekomunikāciju kompānijai palīdz strukturēt un analizēt lielos datus, lai tos izmantotu gudru biznesa lēmumu pieņemšanā un līdzekļu ietaupījumam. "Dati ir visapkārt, bet uzņēmumi tos ne vienmēr māk apstrādāt, bieži tajos vienkārši noslīkstot. Tāpēc vajag kādu – kā Accenture –, kas var parādīt, no kura gala ķerties datiem klāt," Haralds ieskicē.
Vai nu JAVA, vai neko
Dalību būtkampā Haralds uzskata par ātrāko ceļu, kā IT nozarē iefiltrēties cilvēkam, kam šajā jomā nav pieredzes un izglītības. Pievērsties šai industrijai viņu motivēja gan augstais atalgojuma līmenis, gan vēlme ikdienā vairāk domāt. "Bērnībā biju šahists, un jau kopš tā laika man ir spēcīgi attīstīta stratēģiskā domāšana. Arī programmēšana ir rēbusi, prāta mežģi: šis strādā, šis ne, kāpēc?" Haralds pamato. Viņš gan atzīst, ka arī pārdošana no viņa ikdienas nav pazudusi, jo tā ir būtiska arī IT jomā. Patlaban viņš uzņēmumā savā grupā palīdz veidot pārdošanas un servisa mārketinga komandu. Tāpat Haralds spriež, ka IT nozare ir īstais ceļš tiem, kam patīk būt nākotnē orientētiem. "Šobrīd jūtu, ka vairāk varu ietekmēt lietas. Strādājot ar jaunākajām tehnoloģijām, veidoju nākotni Latvijai un pasaulei." Programmēšana, viņaprāt, darbam nozarē ir labs sākums, pat ja vēlāk cilvēks izvēlas darboties citās IT jomas lomās. Piemēram, projektu vadītājam programmētāja pieredze ļauj saprast, ko kolēģi projektā dara un cik ilgu laiku katrs uzdevums prasa.
Programmēšanas valodu ir daudz un dažādas, un sākt var gandrīz ar jebkuru. "Taču ir valodas, ko izmanto mazākas kompānijas, un ir valodas, ko izmanto lielās. JAVA valoda ir lielu uzņēmumu IT sistēmu pamatā. Tā ir diezgan sena, tajā ir daudz darba piedāvājumu un izaugsmes iespēju. JAVA ir back-end jeb serveru valoda, bet no tās tālāk var iziet uz dažādām front-end jeb attēlošanas valodām. Turklāt JAVA apmācību kurss ir viens no ilgākajiem, ko Accenture piedāvā, un man kā iesācējam tas likās svarīgi, lai iegūtu vairāk zināšanu," Haralds atklāj savas izvēles apsvērumus. No šī būtkampa pēcāk tiek rekrutēti darbinieki arī citām specialitātēm. Haralds pats sākotnēji tika pieņemts Business intelligence jeb datu apstrādes un attēlošanas nodaļā, taču pēc mēneša saprata – gribas vai nu JAVA, vai neko. Par laimi, liela uzņēmuma priekšrocība ir iespēja piemeklēt katram darbiniekam tīkamu nodarbošanos.
Ar būtkampā uzzināto pilnvērtīgam un ilgstošam darbam gan ir par maz, un Accenture stimulē darbiniekus prasmes papildināt – gan ar konkrētu apmācību ieteikumiem katram karjeras posmam, gan ar apmācību finansēšanu. Kā programmētājs Haralds mācoties ieguva dažādas JAVA sertifikācijas, bet kā projektu vadītājs ir izgājis tehnisko sistēmu arhitektu apmācības u. c. "Šobrīd piedalos sarunu vešanas prasmju meistarklasē un mācos, lai iegūtu PMP projektu vadības sertifikātu. Sava prieka pēc palaikam izeju arī kādu programmēšanas kursu."
Strādā uz skrejceliņa
Accenture ik gadu veic tirgus izpēti un veido prognozes nākamajam gadam, Haralds stāsta. Balstoties uz tām, uzņēmums attiecīgi pieskaņo darbinieku virzīšanu uz konkrētām apmācībām. Daļa mācību kursu Accenture strādājošajiem katrā konkrētajā specialitātē ir obligāti, bet daļa – kursi, ko no ieteicamo tehnoloģiju saraksta var izvēlēties pats. Par katru tiek piešķirti kredītpunkti kā augstskolā, un darbiniekam mācoties ir jāsavāc noteikts punktu skaits. "Ja redzam, ka kāda tehnoloģija ir ar tendenci augt, varam stimulēt darbiniekus to apgūt, par šīm mācībām piešķirot vairāk kredītpunktu nekā iepriekš. Vai arī – ja redzam, ka uzņēmumā briest projekti, kuros būs vajadzīgi tik un tik javistu vai tik un tik citu valodu programmētāju, varam jau laikus ieplānot attiecīgas apmācības un apmācāmo skaitu," skaidro Haralds.
Viņš gan norāda, ka JAVA tomēr ir un paliek pamatu pamats. Tā ir ļoti pieprasīta valoda, jo lielie uzņēmumi, kuru sistēmas ir būvētas uz JAVA pamatiem, nevar strauji mainīt savu virtuālo vidi, lēkājot no viena risinājuma uz citu, tas arī būtu ļoti dārgi. Haralds stāsta, ka galvenā JAVA tendence patlaban ir programmētāju sertificēšanās kādā no mākoņtehnoloģijām, jo šobrīd ap 60% jauno projektu ir mākonī un šī proporcija aizvien palielinās.
Lai gan pats darbā vairs neprogrammē, Haralds saka, ka turpina augt katru dienu, lomas un uzdevumi mainās, tāpēc viņš sevi redz Accenture arī nākotnē. "Man patīk veidot sistēmas, vadīt pārmaiņas. Redzot, ka kaut kas īsti nestrādā, es uztaisu mazu komandiņu, sakārtoju sistēmu, tad atrodu kādu, kas šo komandu turpina vadīt, bet pats eju tālāk uz kaut ko citu. Mazā uzņēmumā tā nevarētu. Lielā var," viņš saka.
Haralds arī ir gandarīts, ka darbs IT ir lieliski savienojams ar mājas dzīvi – it īpaši pandēmijas apstākļos. Lai gan attālināts darbs un attālināta komunikācija sagādā arī izaicinājumus, strādāt mājas birojā, kāda iekārtošanā darbiniekiem palīdz arī uzņēmums, ir gana ērti. Nepārtraucot darbu, var pat noiet krietnus attālumus uz trenažiera celiņa. Treniņš noder, jo brīvajā laikā Haralds ar sievu iet pārgājienu sērijā Latvijas izaicinājums 2021.