Visbiežāk iedzīvotāji papildu ienākumus gūst, sniedzot profesionālas konsultācijas vai pakalpojumus tādās jomās kā fotografēšana, tulkošana, mūzika, vebdizains u. tml., piedāvājot ar mājsaimniecību saistītus pakalpojumus (uzkopšanu, remontdarbus, bērnu pieskatīšanu utt.), kā arī izīrējot savu īpašumu vai pārdodot pašu audzētus vai gatavotus pārtikas produktus. Kopš 2016. gada pieaudzis profesionālo pakalpojumu un īpašuma izīrēšanas apjoms, bet samazinājusies aktivitāte mājsaimniecības pakalpojumu segmentā, liecina aptaujas dati.
Visbiežāk (57% gadījumu) respondenti norāda, ka papildus nopelnījuši summas līdz 100 eiro, tomēr būtiski, ka pieaudzis ne vien to iedzīvotāju īpatsvars, kuri gūst papildu ienākumus, bet arī šo ienākumu apmērs. Kopš 2016. gada Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk mēnesī papildus nopelna 100–400 eiro (29% iedzīvotāju 2020. gadā pretstatā 24% 2016. gadā) un pat vairāk par 400 eiro (14% pērn pretstatā tikai 5% 2016. gadā).
Vienlaikus trešdaļa respondentu atzīst, ka 2020. gadā nav darījuši neko, lai gūtu papildu ienākumus, kaut arī to vēlētos. Tas norāda, ka piepelnīšanās aktivitāšu intensitātei ir būtiskas iespējas pieaugt vēl vairāk ar nosacījumu, ka iedzīvotāju uzņēmīgums un motivācija iet roku rokā ar dažādu sistēmisku un birokrātisku šķēršļu mazināšanu valstiskā mērogā, norāda Swedbank. Visvairāk šāds potenciāls novērojams starp jauniešiem un tiem iedzīvotājiem, kuri ir izteikti neapmierināti ar savu šābrīža karjeras gaitu un ienākumu apmēru. Papildu ienākumus nav guvuši un to arī īpaši nevēlas tikai 15% aptaujas dalībnieku. Visbiežāk tie ir cilvēki, kuri jūtas apmierināti ar esošajiem ienākumiem, vai arī gados vecāki ļaudis.
Iedzīvotāju skatījumā vislielākais šķērslis, lai piepelnītos, ir laika trūkums (39%), kam seko nelabvēlīga likumdošanas, nodokļu un birokrātijas vide (33%), pārliecības trūkums par papildu ienākumu gūšanai nepieciešamajām prasmēm (27%) un starta kapitāla neesamība (21%). Tajā pašā laikā tie respondenti, kuri norāda, ka labprāt piepelnītos, 55% gadījumu vaļsirdīgi atzīst, ka neko īpašu nav darījuši, lai kaut nedaudz tuvotos vēlmes īstenošanai. Tikai katrs desmitais ir ķēries pie kādām aktivitātēm, bet 29% par šo jautājumu sākuši domāt biežāk un intensīvāk. Prognozes par to, cik lielu naudas summu ik mēnesi būtu iespējams nopelnīt, ja savu vēlmi realizētu praksē, gan ir ievērības cienīgas: 10,5% aptaujāto lēš, ka tie varētu būt vairāk nekā 500 eiro, 23% to novērtē 100–500 eiro apmērā, bet 22% uzskata, ka papildus varētu nopelnīt līdz 100 eiro.