IT uzņēmumi Accenture Latvia un Emergn (iepriekš Exigen Services Latvia) sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fondu ik gadu organizē konkursu ZIBIT, kurā Latvijas augstskolas var pieteikt savu datorikas vai IT nozares studentu noslēguma darbus, kas attiecīgajā studiju gadā novērtēti kā labākie, interesantākie un inovatīvākie. Konkursa mērķis ir veicināt šīs jomas studentu profesionālo izaugsmi un karjeras attīstību, kā arī viņus materiāli atbalstīt, tāpēc ZIBIT laureāti tiek arī pie prāvām vienreizējām stipendijām. Naudas balva tomēr ir sekundāra, uzsver gan Sandra Rakickaite, kura šīgada konkursā ieguva 1. vietu bakalaura darbu kategorijā, gan Madara Paegle, kura ierindojās 2. vietā starp maģistra darbu autoriem. "Galvenais ir atzinība no IT nozares speciālistiem, apstiprinājums, ka tu ej pareizajā virzienā un arī citi novērtē to, ko dari," saka Madara. Sandra piekrīt un piebilst, ka arī sava darba prezentēšana ZIBIT noslēguma pasākumā ir zināms izaicinājums un veids, kā pašam augt, pārvarot bailes. Bet, protams, arī konkursā iegūtā nauda tiks izmantota lietderīgi: Sandra domā par jaunu velosipēdu, Madara – par ceļojumu.
Pētīja decentralizāciju
Kad Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kurā Sandra studē, viņas bakalaura darbu pieteica ZIBIT, viņa sākumā par to nepriecājās, jo negribēja darbu vēlreiz publiski prezentēt – tas viņai allaž sagādājot stresu. Taču 1. vieta konkursā bija patīkams pārsteigums. Madarai pārsteigums savukārt bija jau pati dalība ZIBIT, jo Latvijas Universitāte (LU) viņas maģistra darbu konkursam bija pieteikusi bez studentes informēšanas. "Augustā man zvanīja un teica, ka esmu starp laureātiem," Madara smaida, saka paldies savai augstskolai un stāsta, ka intriga, kurš kuru vietu ieguvis, saglabājusies līdz pat ZIBIT noslēguma pasākumam, kurā katrs stāstīja par savu pētījumu.
Abas meitenes godalgotos studiju darbus rakstījušas par līdzīgu tēmu – par decentralizētajām tehnoloģijām. Sandra savā bakalaura darbā Uz blokķēdes tehnoloģijas balstītu viedo īres līgumu realizācija vēlējās atrast jaunu pielietojumu blokķēdēm – ārpus finanšu sektora, ar kuru šī tehnoloģija šobrīd saistās visvairāk (piemēram, kriptovalūtās). Blokķēžu izmantošana īres līgumu noformēšanā ir kaut kas pavisam jauns un palīdz gādāt par šo dokumentu drošību – šādi tos nevar ne viltot, ne dzēst vai tml. "Blokķēdes sastāv no blokiem, kas ir salikti kopā vienā ķēdē. Vienā blokā ir kaut kāda informācija un arī jaucējvērtība. Nākamais bloks satur iepriekšējā bloka jaucējvērtību, bet, ja tās nesakrīt, uzreiz var redzēt, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpat no blokķēdes neko nevar izdzēst, jo tā strādā uz vienādranga tīkla. Tas nozīmē, ka mums ir nevis viens centralizēts serveris, kuru "nogāžot" visa datubāze pazūd, bet gan šī informācija tiek izplatīta pa daudzu lietotāju datoriem – ja viens no šiem posmiem nobrūk, informāciju var paņemt no cita," Sandra skaidro. Rakstot bakalaura darbu, viņai nācies ņemt vērā arī likumdošanas nianses saistībā ar fizisko personu datiem un to aizsardzību. Izstrādātais risinājums arī vēl nekur netiek praktiski pielietots, jo tas vēl būs jāpielāgo drīzumā gaidāmajām īres likumu izmaiņām. Darba ikdienā Sandra ar blokķēdēm gluži nenodarbojas. Viņa jau pusotra gada strādā par Dot.Net programmētāju uzņēmumā Emergn, kurā karjeru sāka kā praktikante.
Tikmēr Madaras pētījums Hibrīd-decentralizēta vienādranga failu apmaiņa interneta pārlūkprogrammās ir tiešā saistībā ar viņas ikdienas darbu. Obligāto praksi viņa savulaik 2. kursā izgāja LU Matemātikas un informātikas institūtā, taču jau pirms tās viņai programmētāja darbu uzreiz pēc studiju eksāmena piedāvāja tā pieņēmējs – Madaras tagadējais priekšnieks. Viņa hobijs bija tiešsaistes failu apmaiņas vietne Failiem.lv, ko pirms dažiem gadiem sāka attīstīt kā biznesu. Madara šajā uzņēmumā patlaban ir programmatūras izstrādes vadītāja. Failiem.lv ir sācis ieviest decentralizētas tehnoloģijas, lai varētu sacensties ar lielajiem jomas spēlētājiem – Dropbox, Google u. c. "Mēs jau bijām izveidojuši šī pakalpojuma prototipu, un maģistra darbā es šo tehnoloģiju vairāk izpētīju." Madara stāsta, ka šobrīd tehnoloģija tiek praktiski izmantota, attīstīta un uz tās bāzes taps arī jauni Failiem.lv produkti. Kolēģi viņas maģistra darbu var izmantot kā rokasgrāmatu, jo decentralizētās tehnoloģijas šobrīd ir jaunas un to apraksti vēl nav tik plaši pieejami. Madara savā darbā izpētījusi un arī uzprogrammējusi pielietojumu, ko var izmantot tiešsaistes failu apmaiņas pakalpojumos – tajā failu lejupielāde var notikt vienādranga pier-to-pier tīklā, kurā tiek iesaistīti lietotāju resursi (viņu datoru atmiņa un interneta tīkls). "Ja atverat interneta pārlūkprogrammu, lai lejupielādētu kādu failu, bet arī es esmu to lejupielādējusi un Sandra arī, tad jūs šo failu lejupielādējat nevis no centralizēta servera, bet no mana vai Sandras datora. Tā tiek ietaupītas pakalpojuma sniedzēja izmaksas, bet lietotājam tiek nodrošināts lielāks lejupielādes ātrums. Samazinās arī interneta kopējā noslodze," Madara raksturo sava pētījuma būtību.
Abas smadzeņu puslodes
Abas jaunietes saista IT jomas inovatīvie virzieni. Madaru bez jau aprakstītā interesē blokķēdes, mākslīgais intelekts, Sandru – programmēšana, roboti, virtuālā realitāte. Pēdējo, iespējams, varētu ietvert arī viņas maģistra darbs, kurā Sandra vēlas pievērsties medicīnai un acu slimībām. Lai gan konkrēta tēma vēl nav skaidra, Sandra grib papētīt, vai un kā ar IT palīdzību var palīdzēt ambliopijas (jeb "slinkās acs") pacientiem.
Tiesa, vidusskolā Sandru medicīna vēl tā neinteresēja, toties datori un matemātika gan. Viņa gribēja studēt tuvāk mājām Jelgavā, tāpēc iestājās LLU. "Daudziem LLU nosaukums rada maldīgu priekšstatu, tāpēc viņi nedomā par IT studijām tieši šeit, taču tās ir ļoti labas, mums ir daudz jaunu, zinošu pasniedzēju," Sandra teic.
Arī Madara IT kā profesiju izvēlējās tāpēc, ka patika datori un matemātika. "Man gan vienmēr paticis arī radošums, apsvēru domu iet uz arhitektiem," viņa saka, un arī Sandra atklāj, ka par to domājusi, jo paticis zīmēt. Viņa aizvien brīvajā laikā mēdz darboties ar 3D mākslu. "Bet tad sapratu, ka arī IT ir joma, kurā var radīt kaut ko jaunu," turpina Madara un piekrīt, ka tieši eksaktā un radošā savienojums viņu IT aizrauj visvairāk. Darbā Madarai radošums noder, kad jādomā par produktu, jāiedziļinās klienta vēlmēs un viņa biznesa jomā, jāanalizē potenciālie produkta uzlabojumi u. tml., bet matemātika vajadzīga, lai izdomātu, kā to visu tehniski uztaisīt. "Ir forši, ka darbā ir atšķirīgas jomas, starp kurām vari pārslēgties un darbināt abas smadzeņu puslodes," Madara smaida.