Paveicās! Tad atkal!
Pats savas profesionālās attīstības ceļu IT nozarē Andris vairākkārt raksturo ar: "Paveicās!" Vispirms jau paveicās ar tēti, kurš kā radioelektroniķis laboja tālaika lielās skaitļošanas mašīnas, kas aizņēma veselu telpu, bet kuru jauda bija kā šodienas pulksteņiem. Skaitļošanas centrā Andris dabūja uzspēlēt pirmās datorspēles, tas radīja interesi. Interese nostiprinājās arī skolā – Rīgas 1. vidusskolai Anglijas karaliene uzdāvināja pirmo datorklasi, un Andris vienu no saviem eksāmenu darbiem jau saistīja ar programmēšanu. Viņš iestājās RTU, vēlāk sāka strādāt daļēji ar medicīnu saistītā jomā, taču turpināja izkopt savas programmēšanas prasmes, pavadot laiku studentu korporācijā, kur toreiz bija iespēja piekļūt datoram, kāds mājās tolaik bija retajam.
Kad Andris saņēma zvanu no savas bijušās matemātikas skolotājas – vai nav zināms kāds programmētājs? –, viņš rezultātā sāka strādāt firmā EOS sistēmas. 12 gadu laikā viņš te no jaunākā programmētāja pamazām kļuva par līdzīpašnieku. Taču viss mainījās līdz ar ekonomisko krīzi. "Kamēr pārdomāju dzīvi, palīdzēju kolēģim, kurš kopā ar domubiedriem izdomāja uztaisīt vienu no pirmajām lielajām sociālo tīklu spēlēm Latvijā – Okeāniju. Tai bija liels apmeklējums, un mums līdz ar to bija jauni izaicinājumi – kā izlīdzināt infrastruktūras noslodzi utt.," Andris stāsta.
Vēlāk viņš sāka strādāt ar virtuālo mākoņu būvēšanu datu centrā Deac, bet, kad pēc gadiem pieciem sāka gribēties pārmaiņas, viņš līdz ar vēl diviem uzaicinājumiem saņēma arī darba piedāvājumu no Accenture. Izšķirošais bijis tas, ar kādām tehnoloģijām būs jāstrādā, cik tās būs sarežģītas, Andris pamato savu izvēli par labu tagadējai darbavietai.
"Sākot strādāt Accenture, atkal paveicās – nokļuvu ļoti interesantā projektā," Andris stāsta. Mākoņrisinājumu arhitektūras komanda, kurā viņš bija, vienam no pasaules lielākajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem uz jau esoša sarežģīta virtuālā tīkla uzbūvēja vēl vienu virtuālu tīklu, lai tālāk tajā veidotu jauna līmeņa, programmatiski definētu datu centru, ko šis mākoņpakalpojumu sniedzējs varētu piedāvāt saviem klientiem. "Es biju pirmais, kurš ārpus šīs kompānijas piekļuva ierakstītai tīkla datu plūsmai, lai analizētu, kas tajā nestrādā, jo ne viss vienmēr ir gludi. Panācām, ka viss darbojas," Andris palepojas un piebilst, ka viņam visu dzīvi, ieskaitot arī šo projektu, palaimējies strādāt ar plaša vēriena cilvēkiem, kam ir vērts līdzināties, ar kuriem kopā augt un kopā darīt interesantas lietas. "Gan viņi manā domāšanā, gan es viņu domāšanā brīžiem kaut ko salauzām."
Vēl viens aizraujošs projekts bijis kādā lielā Francijas kompānijā, kur Andris, kā pats saka, "kādu laiku braukājot uz darbu ar lidmašīnu", strādāja pie tīklā bāzētas mākoņskaitļošanas platformas izveides, kas kalpotu par atspēriena punktu citu komandu izstrādēs.
Savukārt patlaban viņš Accenture strādā kā mākoņarhitekts vienai no pasaules lielākajām veselības aprūpes kompānijām. "Veidojam mākonī ļoti interesantu datu analīzes rīku, kas būs kā šīs kompānijas esošo datu centru paplašinājums dažādos pasaules reģionos," Andris skaidro.
Konstruktors kļūst smalkāks
Mākoņskaitļošana – būtībā tie ir citiem piederoši datori, definē Andris. Viņš stāsta, ka tehnika kļūst jaudīgāka un šobrīd ļoti liela datu daļa tiek pārvietota no lieliem datu centriem uz mākoni vai no fiziskām mašīnām (datoriem, serveriem) uz virtuālām mašīnām, izmantojot mākoņpakalpojumu sniedzēju piedāvātos servisus. "Ļoti aktuāli šobrīd ir arī no mākoņskaitļošanas resursa izraudzīties vēl mazāku gabaliņu, uzrakstot kādu funkcionalitāti, ātri to izpildot un pakalpojuma sniedzējam samaksājot tikai par šo laiku, kurā mēs izmantojām mākoņskaitļošanas resursu," Andris iezīmē. Mākoņskaitļošana kļūst specializētāka, ir vairāk variantu, kā to izmantot, un viss šis kopējais "konstruktors" kļūst smalkāks.
Šāda mākoņskaitļošanas "pīrāga" mazāku daļu izmantošana šobrīd raksturo visu šīs jomas pakalpojumu attīstību. "Var apēst tikai tik, cik vajag," saka Andris. Tas ir lētāk un ātrāk pakalpojuma saņēmējiem, taču prasa lielāku sagatavošanos no IT speciālistu puses – ir jāizdomā, kā vajadzīgo paveikt, un viss virtuālais jāpārvērš rakstītā kodā.
Lai gan ārpus IT stāvošiem cilvēkiem noglabāt datus vai kaut ko izdarīt mākonī šķiet tas pats, kas izvietot vai turēt to visu kaut kur abstraktā kosmosā, kur tas brīvi un haotiski plivinās kopā ar citiem datiem, visam apakšā tomēr ir stingra, loģiska IT arhitektūra, pēc kodu rindām uzbūvētas "istabiņas", kur viss strādā pēc zināmiem noteikumiem.
Andris apstiprina: "Jā, ja nebūs līdz kādai grupai identificējami cilvēki, kuri mākonī jūsu datus var precīzi noglabāt, pēc tam atrast un vēl pateikt, kur tie bija vakar un aizvakar, tad tas pārvēršas par haosu." Aiz mākoņpakalpojuma stāv daudzi IT profesionāļi, kas visu automatizēti uzrauga, vada, plāno, nodrošina arī pieejamību, lai gadījumā, ja, piemēram, vienā vietā mākoni uzturošā tehnika iziet no ierindas, piekļuvi datiem varētu nodrošināt no citas vietas. "Mākoņi ir tikai sagatave, kuru izmantojot mēs izplānojam un no klucīšiem būvējam tādu ēku, kādu vajag," saka Andris un stāsta, ka klientu vajadzības un situācijas var būt ļoti dažādas – vienam (piemēram, filmu straumēšanas vietnei) nepieciešams, lai tā dati būtu pieejami no dažādām vietām un arī tad, ja pēkšņi ir milzīgs lietotāju pieplūdums, savukārt citam vajadzīgs specifisks «slēgtais» mākonis, kas drošības apsvērumu dēļ paredzēts tikai kādai izolētai videi (piemēram, valdībai).
Kaut kas paliks ārpus
Vai pēc gadiem desmit mākonī tiks glabāts un darīts pilnīgi viss? Andris teic, ka ne. Cilvēki nevēlēsies pilnībā pārcelties uz šo vidi, jo aizvien būs ierasta vēlme kaut ko glabāt tuvāk pie sevis, "pie sirds", tāpat arī kompānijām var būt sava politika, ka paredz datus glabāt specifiskās vietās (kā, piemēram, dara bankas). Tāpēc arī nākotnē joprojām būs daļa informācijas, kas būs ārpus mākoņa, savukārt saistībā ar to, kas tajā atradīsies, arvien vairāk būs nepieciešama mākoņskaitļošanas inženieru palīdzība un konsultācijas. Andris kā salīdzinājumu min bērnu, kam arī vajadzīga palīdzība no kāda zinošāka cilvēka, lai saprastu, kā no lego konstruktora uzbūvēt sarežģīto Dārta Veidera figūru. Turklāt tas, ka mākoņa uzbūve, kārtība un arī drošība ir speciālistu izplānota un pieskatīta, šo vietu datu glabāšanai padara daudz aizsargātāku nekā uzņēmuma vai privātais dators. "Iespēja, ka kaut kas varētu pazust, ir ļoti, ļoti, ļoti maza," norāda Andris.
Viņš stāsta, ka mākoņskaitļošanas profesionāļiem ir iespējas specializēties līdzīgos virzienos kā visā IT jomā kopumā un pat vēl plašāk, jo "kur ir, tur rodas" – automatizācijā, robotikā, datu apstrādē utt. Izaugsmes iespēju ir daudz. Jāpiebilst, ka iegūt pamata prasmes mākoņskaitļošanā iespējams arī divos no šīsziemas Accenture būtkampiem.