Ekonomikas attīstības prognozēšanā līdz šim ir skanējušas optimistiskas notis, ja vien pāris procentu lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu var uzskatīt par labu rezultātu. Tomēr, ja Latvijai šādu izaugsmi šogad izdotos sasniegt, tas būtu veiksmīgs sniegums, ņemot vērā pasaulē notiekošo, kur ik pa laikam kā īlens no jau nobružāta brezenta maisa izlien kāda jauna militāra pretstāve un atvasinājums no jau esošajiem konfliktiem.
Pēc relatīva miera perioda, kas aizsākās ap 1990. gadu līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un ilga aptuveni trīs desmitgades, pēdējie gadi ir nesuši diezgan nepatīkamas pārmaiņas, un tās sāk traucēt arī globālās tautsaimniecības apriti. Viens no šā gada uzskatāmākajiem piemēriem ir hutiešu kaujinieku traucētā kuģu satiksme Sarkanajā jūrā. Notiekošais Sarkanajā jūrā līdz ar citiem Tuvo un Vidējo Austrumu notikumiem, iespējamo spriedzi Gajānas un Venecuēlas pierobežā, Ķīnas un Taivānas konfliktu, kā arī spriedzi Korejas pussalā veido nepatīkamu iespēju mozaīku. Nereti tiek sacīts un diezgan pamatoti argumentēts, ka aiz lielas minēto notikumu daļas stāv Krievija, kas kaujas laukā nespēj uzvarēt Ukrainu un līdz ar to eskalē konfliktus citviet pasaulē, lai ASV un to sabiedrotie maksimāli izšķiestu spēkus un tādējādi tiem būtu grūtāk atbalstīt Ukrainu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 9. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00