Maltā atbraucējus no Latvijas uztver kā austrumeiropiešus

Savstarpējs atbalsts

Kamēr bulgāru preču veikaliņā meklēju baltiešu garšas kārpiņām pierastāku sieru un žāvējumus, telpā ienāk kaimiņos esošajā skaistumkopšanas salonā strādājošā čehiete Petra un palūdz veikalniecei Lidijai pieskatīt savu divgadīgo mazuli. Pie letes draiskuļojas arī Lidijas četrgadīgais puika savam vecumposmam atbilstošās izglītības iestādes formā. Strādājošās mammas cita citai šādi izpalīdz regulāri – kad jāpieņem klienti vai jāsakārto plauktos preces. 

Arī daudzi viesstrādnieki cits citu atbalsta, dodot pajumti vai iesakot vakanci. Pakāpeniski iekārtojoties Maltas dzīvē, daži mēģina veidot savu biznesu. Maltā visai tipiska uzņēmējdarbības forma ir pašnodarbinātā statuss, bet daudzi arī dibina uzņēmumus. Meklējot savu biznesa nišu, parasti sāk ar to, ko prot vislabāk, – atver miniatūru frizētavu, kafijas veikaliņu vai mobilo kiosku, savu nacionālo produktu tirgotavu, suvenīru stendus, vada savu celtnieku vai apkopēju brigādi, nodrošina šofera vai nekustamā īpašuma māklera pakalpojumus. 

Kad vajadzīgi palīgspēki, uzrunā mājās palikušos radus vai draugus, ja nepieciešams, aizdod naudu lidmašīnas biļetei, un tā dažādas nacionālās komūnas Maltā turpina augt. Veidojas arī jauktās ģimenes dažādās kombinācijās, piemēram, bērnam pasē tēva – lietuviešu patriota – pilsonība, serbu mamma izvēlas savai tautībai raksturīgu vārdu, bet mazulis mācās runāt maltiešu un angļu valodā. Malta kļuvusi tik multinacionāla, ka daļa moderno iemītnieku pat ģimenē runā tikai angļu valodā, vēlams – ar tādu akcentu, kādu lieto britu karaliskā ģimene. 

"Maltas biznesa vide ir daudzveidīgs "kompots" – ir daudz serbu, bulgāru, krievu, ķīniešu, taizemiešu, skandināvu, britu, pakistāņu, lībiešu. Katram sava kultūras un valodu pieredze, bet pagaidām mazajā salā atrodas vieta visiem, kas grib strādāt," stāsta jurists Maikls, kurš savā patukšam dzīvoklim līdzīgajā birojā palīdz ārzemniekiem reģistrēt uzņēmumus. 

Ciena mūsu darba tikumu

"Ā, no postpadomju valsts, jūs esat čakli, gudri kā Einšteins, un jūsu sievietes – skaistas," savu vērojumu pauž akadēmiķis Pīters, kurš nodrošina dažādus mācību kursus ārzemniekiem, kuru vidū ir daudz atbraucēju no Āfrikas valstīm. Viņš pamanījis, ka latviešiem, poļiem un citām Austrumeiropas tautām ir ļoti labs izglītības līmenis, plašs redzesloks, ātra reakcijas spēja un precizitāte, daudzi nebaidās no augstuma, tātad der darbam celtniecībā. Esot tīrīgi un apveltīti ar humora izjūtu, tāpēc būs noderīgi arī komandas saliedēšanas piknikā. 

Maltiešu dzīvē kvalitatīvai atpūtai un sarunām ir ļoti liela nozīme – veikalos pircēji runājas ar pārdevējiem, bet lietišķo pusdienu pārrunas fokusējas arī uz interesantiem gadījumiem no dzīves. Sākotnēji brīnījos, kāpēc daudzi kavē lietišķas sanāksmes, bet maltieši paskaidroja – kamēr aizej uz tikšanās vietu, ceļā satiec vairākus paziņas, ar katru jāsasveicinās, jāaprunājas. Sausās un aprautās ziemeļnieku mentalitātei pierastās ievadfrāzes "Kā iet?" karstajā klimatā izkūst daiļrunībā.

Profesionālajā vidē latviešiem ar Krievijas kaimiņzemes vai vismaz Austrumeiropas valsts pārstāvju zīmogu jārēķinās bieži, tāpēc jāapbruņojas ar pacietību – ja vēlies skaidrot un atspēkot mītus, iemācies dažu sekunžu laikā paust savu nacionālās veiksmes stāstu. Un, jā, to, ka Latvija atdalījās no PSRS, maltieši jau zina, bet sportista Porziņģa slava vai tas, ka esam pasaulē labākie hokeja fani, Maltā īsti nenostrādā. Drīzāk no mutes mutē dzirdēts par baltiešu strādīgumu un disciplinētību.

Maltiešiem patīk vadīt un sarunāt biznesa procesu, bet paši viņi būvbedrē visu laiku nestrādās, par to man pastāsta namdaris no Latvijas. Viņš jūt, ka Latvijas speciālistu zelta rokas Maltā tiek novērtētas, un, no vienas puses, jārēķinās ar strādāšanu lielā karstumā, jāceļas ļoti agri un jāstrādā smagi, bet, no otras puses, apmaksa nekavējas un darba netrūkst. 

Viens no pirmajiem projektiem, kurā tika iesaistīti desmitiem celtnieku no Latvijas, tika sākts jau 1996. gadā, kad zviedru kompānija Skanska uzvarēja tolaik modernākā Maltas būvprojekta – slimnīcas kompleksa Mater Dei izbūves projekta – konkursā. Tagad teju katrā Maltas pilsētā ir kāds celtniecības objekts, kurā strādājis kāds atbraucējs no Latvijas.

Fiziska darba strādnieki saņem 1000–2500 eiro mēnesī atkarībā no darba slodzes un sarežģītības. Salīdzinot ar atalgojuma līmeni Latvijā, tas nav maz, bet Maltā jārēķinās gan ar augstu īres maksu, gan ar visai dārgu pārtiku, tāpēc jāapzinās, ka milzīgus iekrājumus izveidot neizdosies.