Tomēr ir rādītāji, kas vēsta nedaudz citu, mazāk iepriecinošu, ainu. Jau kopš gada sākuma uzņēmēji bijuši diezgan pesimistiski par produkcijas realizācijas cenām nākamo trīs mēnešu griezumā, uzskatot, ka tās samazināsies. Šobrīd uzņēmumu novērtējumā nekas nav mainījies. Proti, tie joprojām sagaida, ka cenu tendence būs lejupejoša, kas ir viens no potenciālajiem signāliem par turpmāku samērā lēnu apstrādes rūpniecības attīstību. Tāpat, lai gan uzņēmēju novērtējums par kopējiem pasūtījumiem nostabilizējies, vērtējums par pasūtījumiem eksportā noplacis. Proti, vairāk uzņēmumu, nekā iepriekš, uzskata, ka eksporta pasūtījumi pēc saražotā ir nepietiekami. Tātad pieprasījuma vietējā tirgū nozīme kopējos pasūtījumos pieaug.
Tas ir likumsakarīgi – Eiropas valstu ekonomikas aug, bet lēnāk, pieauguši ar tirdzniecību saistītie riski un nenoteiktība, savukārt dažas vietējās nozares, kā būvniecība, strauji virzās uz priekšu.
To arī redzam datos gan par nozaru, gan realizācijas virzienu izaugsmes tempiem. Labāk veicas ar būvniecību saistītām nozarēm, piemēram, nemetālisko minerālu un metālizstrādājumu ražošanai un kokrūpniecībai, kā arī apgrozījuma izaugsmes tempi vietējā tirgū pārsniedz tempus eksportā. Tomēr bez eksporta nodrošināt noturīgu izaugsmi ilgtermiņā būs grūti.
Starp aptauju datiem rādītājs, kurš pārliecinoši rāda augšupeju un pozitīvu tendenci, ir nodarbinātības gaidas. Proti, uzņēmumi sagaida, ka palielinās strādājošo skaitu. Tas noteikti ir nepieciešams uzņēmumu izaugsmei, un nebūt nav pārsteigums, ņemot vērā augsto jaudu noslodzi. Tomēr algot jaunus darbiniekus nebūs lēti. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka gada pirmajos piecos mēnešos vidējie darba ienākumi uz nodarbināto auguši par straujiem 9% gada laikā. Līdz ar to ražīguma kāpināšanas un investīciju jautājums kļūst vēl aktuālāks konkurētspējas saglabāšanai.