SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis attiecībā uz darbaspēka pietiekamību zīmē samērā drūmas perspektīvas. Viņš saka, ka saskaņā ar SEB aprēķiniem pēc desmit gadiem Latvijā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu samazināties apmēram par desmit procentiem. Igaunijā un Lietuvā situācija esot nedaudz labāka, tur saskaņā ar provizoriskajiem datiem darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu sarukt par astoņiem procentiem.
Šie skaitļi aprēķināti, neņemot vērā emigrāciju. Tāpēc runājot nākotnes kontekstā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, diezin vai būtu jāsatraucas par bezdarba pieaugumu pirmspensijas vecumā. «Šeit nav runa par darbaroku pārpalikumu, bet gan iztrūkumu,» uzsver E. Rudzītis.
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga norāda, ka līdz ar paredzamajām izmaiņām darba tirgū aizvien nopietnāka kļūs vajadzība par jebkura darbspējīgā iedzīvotāja iesaistīšanu nodarbinātības procesos, un vecums būs mazāk izšķirīgs faktors.
«Domāju, ka jebkurš uzņēmējs nākotnē būs priecīgs par katru cilvēku, kurš spēj radīt pievienoto vērtību,» saka personālvadības eksperte. Nākotnē darba tirgus pamatā liela loma būs tam cik veiksmīgi izdosies atrast kopsaucēju starp jaunu cilvēku zināšanām tehnoloģiju jomā un cilvēkiem, kas ieguvuši dzīves pieredzi.
Situāciju samērā optimistiski vērtē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Domāju, ka Latvijas uzņēmumiem reāli nodarbināmo cilvēku skaits var nesamazināties, gan cilvēkiem strādājot ilgāk, gan ekonomikas izaugsmei un iekšējai migrācijai uzsūcot ģeogrāfiskās bezdarba kabatas, gan piesaistot atpakaļ emigrējošos cilvēkus no ārzemēm,» uzskata ekonomists.