Laikraksts atgādina, ka kažokzvēru audzēšana Latvijā aizsākās apmēram pirms piecdesmit gadiem. Pēc Latvijas Zvērkopju asociācijas (LZA) datiem, šobrīd Latvijā ar ūdeļu, polārlapsu un lapsu audzēšanu un pārdošanu nodarbojas 13 saimniecības, nodarbinot apmēram 1500 - 2000 cilvēku.
"Daudzi gadi aizvadīti, attīstot šo sektoru. Vairākas Latvijas saimniecības kažokādu zvērus audzē jau četrdesmit līdz pat piecdesmit gadus. Taču pēdējā laikā jaunas saimniecības netiek dibinātas. Nozares paplašināšanos kavē lielas investīcijas. Jaunas saimniecības šajā sektorā neuzdrošinās ienākt, jo, ja ir vēlme fermu dibināt no nulles, jāiegulda vismaz viens miljons latu, bet atdeve var būt tikai pēc desmit divdesmit gadiem," LA skaidrojis asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Upenieks.
Uz lieliem kapitālieguldījumiem avīzes uzmanību vērsis arī "Sabiedrība Mārupe" pārstāvis Oļģerts Paulo. Pēc viņa teiktā, pirms vēl nodibināt fermu, vides aizsardzības likums pieprasa izveidot mēslu krātuves. Tas vien jau izmaksā 300 tūkstošus latu.
Runājot par saimniecību rentabilitāti, LZA prezidents atzīst, ka tā nav augsta un svārstās no aptuveni 2-6%. Būtiskākais esot tas, ka Latvijas kažokzvēru saimniecības ar zaudējumiem nestrādā un arī bankrots pagaidām nevienam nedraud.
Pēc LA rakstītā, kopumā trīspadsmit Latvijas saimniecības gadā saražo apmēram pusmiljonu ūdeļādu, no kurām lielākās - "Gauja AB" un "Grobiņa" - gadā saražo vairāk nekā 200 tūkstošus. Upenieks skaidrojis, ka
patlaban pamatražošana ir orientēta uz ūdeļādām, jo šiem kažokiem ir stabilākas cenas, kā arī pieprasījums pasaules tirgū ir lielāks nekā pēc citām ādām.
LA raksta, ka liels daudzums no saražotās produkcijas Latvijas tirgū nepaliek - vien 15%. Būtiskākais saražoto kažokādu noieta ceļš ir Dānijas un Somijas izsoles, kurās tiek realizēti pārējie 85% Latvijas kažokādu. Tas ir izskaidrojams ar pieprasījumu.
Avīze arī norāda, ka kažokzvēru nozares uzplaukums visā pasaulē notika 2000. - 2003. gadā. Tirgus bija nepiesātināts, cenas kažokādām bija augstas, un arī darba pietika visiem. Taču pēdējos divos gados, it sevišķi pērn, situācija krasi mainījusies. Pirmkārt, mainās klimats, šādā laikā neviens negrib pirkt kažokus. Otrkārt, tirgū sevi pieteikusi Ķīna. Pirms septiņiem gadiem šī lielvalsts neražoja kažokādas, taču patlaban tā saražo tik daudz ūdeļādu, cik visa Eiropa. Protams, Ķīnā ražoto ādu kvalitāte esot nedaudz sliktāka nekā Eiropas ražotājiem, bet Upenieks norādījis, ka "tā ņem ar zemu cenu un masu". Šobrīd kažokādu tirgus ir pārsātināts un cenas krasi krīt.
Runājot par nozares nākotnes perspektīvu, speciālisti uzsver, ka daudziem tajā iesaistītajiem, kas pašreiz neiegulda tehnoloģijās, "apvāršņi sašaurināsies", vairāki tirgus segmenti un iespējas tiks slēgtas.
Mainās arī Latvijas patērētājs, kas labprāt izvēlas Latvijā ražotus izstrādājumus. Upenieks LA prognozējis, ka visiem šajā nozarē iesaistītajiem priekšā ir nopietns pārmaiņu laiks. Tomēr priekšrocība veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībā ir lielajām saimniecībām, kurās audzē apmēram 500 kažokzvērus. Mazajām saimniecībām izdevumi ir daudz lielāki, bet arī peļņa mazāka. Par vienu kažokādu vienādu summu saņem gan lielā, gan arī mazā saimniecība.
LA piebilst, ka šobrīd Latvijā kažokādu nozarē strādājošie uzņēmumi ne tikai audzē zvērus un realizē ādas, bet paši arī šuj kažokus, cepures un dažādus aksesuārus.