Apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-18%). Jāpieņem šī sektora svārstīgums, kas atstās iespaidu uz kopējiem rādītājiem arī turpmākajos mēnešos. Būtiski, ka apjoma kāpums saglabājās gan apstrādes rūpniecībā (+3,3%), gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+6,3%). Apstrādes rūpniecībā kāpumu saglabāja divas no trim lielākajām nozarēm: kokrūpniecība (+6,2%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+2,9%). Izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.
Šā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecība ir noturējusi kāpumu 3,1% apmērā, kas ir atzīstams sniegums, kaut krietni atpaliek no pērn iespētā. Par pamatu tam ir strauji pasliktinājusies ārējā konjunktūra. Un signāli liecina, ka gada beigas tiks pavadītas uz ļoti piezemētas nots.
Markit eirozonas apstrādes rūpniecības PMI indekss (signalizē par izaugsmi, 50 punktu atzīme atdala izaugsmi no krituma) ir noslīdējis no 52 punktiem oktobrī līdz 51,8 novembrī, kas ir zemākais kopš 2016. gada augusta.
Ražošanas pieaugums ir vājš, jo buksē ne tikai pieprasījums un eksports, bet sarūk arī jaunu pasūtījumu apjomi.
Uzņēmēju noskaņojums kopš oktobra nav būtiski mainījies un atrodas gandrīz sešu gadu zemākajā līmenī. To nospiež tirdzniecības karu, auto tirdzniecības un politisko risku esamība. Izteikti zems šobrīd ir Vācijas uzņēmēju noskaņojums. Nelielu atelpu un pozitīvisma noti varētu dot ASV un Ķīnas 90 dienu sarunu periods, kas varētu dot īslaicīgu stimulu globālajai tirdzniecībai. Tuvojoties šī perioda beigām, nenoteiktība atgriezīsies, jo tirdzniecības saspīlējuma cēloņiem, visdrīzāk, risinājumi atrasti netiks. Liels atbalsts nozarei būs iekšējais pieprasījums. Sekojot ekonomikas prognozēm, nav pamats grimt piesardzībā, bet meklēt investīciju un izaugsmes iespējas. Sagaidāms, ka nākamais būs lēnas un nevienmērīgas izaugsmes gads.