Kvalitatīvas pārmaiņas eksportā kopumā nav notikušas, secina LB

Nav notikusa un nenotiks vismaz tik driz,jo Latvijas parvaldiba ir sadomata,bet ne funkcionala.Izglitoties vajag pat ne tikdaudz biznesam ,bet gan valdibas sastavam un klerku armijai ministrijas. ja uzluko pasaules ekonomiku un valstis kopuma,izradas ka tik mazu ka Latvija un Igaunija ir pavisam maz 2,2 miljonu grupa tikai 7-8 no 200.Arpus Eiropas praktiski nav Luksenburgai lidzigas demokratijas,un pat ta kops 1868.g.ir parlamentara monarhija - Lielhercogiste,ar 457000 iedzivotaju.Bet kas interesanti,ja tur lauksaimniecibas ipatsvars IKP 0,4%,tad rupniecibas - 21%,atminesimies,ka Latvijai ari -21 %,bet ruppn. produkcijas vertiba - Lux.-5,468 miljardi,Lat. - 4,867 miljardi USD (2007.).Iedzivotaju 4,61 reizi mazak,bet rupniecibas produkcija par 611 miljoniem vairak,rekinot uz 1 iedzivotaju - Lux. - 11965$; Latvija - 2166$,tas ir 5,52 reizes mazak. Var no rita lidz vakaram sastadit planus,bet ja nemekles pareizus risinajumus izstrades palielinasanai tad ne viena nedzirdeta rupniecibas valsts Luksemburga bus mums prieksa muzigi.

problēma ir tajā, ka kapitālists vienmēr investēs tur, kur ir lielākā peļņas norma! Latvijā visus pēdējos 18 gadus visizedvīgāk investēt bijis ierēdņu regulētās sfērās, kas saistītas ar valsts un pašvaldību pārraudzībā esošo resursu privatizāciju vai apsaimniekošanu! :[] Čempioni te ir oraņžie, mācītāji-buldozeristi un zaļie naftas ekspertētāji! Tāpēc arī visas citas jomas pamestas pusratā, nav saņēmušas pietiekamas investīcijas un ir konkurēt mazspējīgas! Runājot par vācu un zviedru produkciju, mums ir jāsaprot, ka pērkot kādu Bosch uzparikti par dārgu cenu, mēs patiesībā maksājam ne jau par "dzelžiem" (ķīniši tāda pat izskata dzelžus dažreiz pārdod pat 3-5 reizes lētāk), bet par ācu un zviedru zinātnieku, inženieru un tehnologu know how!

Laikam ir pagruti eksportet ja nezin uz kurieni. Pie Bangladeshas gozejas Bahreinas karogs un Peru karogs ir nevis nacionalais, bet gan valdibas. Tas butu tas pats, kas Latvijas karoga vieta uzlikt prezidenta standartu.

Varbūt neticēsi, bet kaut vai Anglijā drēbes var nopirkt lētāk nekā Latvijā, un nevis pakaļdarinājumus bet kvalitatīvus brendus. Arī paiku iespējams nopirkt lētāk, ja pareizi iepērkas. Tā kā es nešaubos ka Latvijas eksportētāji zaudē ne tikai apjomu ziņā, bet arī cenas ziņā pat ja darba izmaksas tur ir dārgākas (darba algas lielākas). Te ir par ko padomāt, kas īsti LV nav kārtībā.

Vai Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols ir izpētījis pakalpojumu pirkšanu? Vai britu tūrists šeit pērkot pakalpojumus iztērē vairāk naudu, nekā vidējais latvietis Ēģiptē? Pieļauju ka arī pakalpojumu importā/eksportā esam zaudētāju lomā.

Jā, līdzīgi situācijai NĪ jomā - ja tu gribi kaut ko pārdot pats, pircēju par normālu cenu nav; ja nopirkt, tad ir daudz piedāvājumu par nenormālu cenu. Kaut kā neticas, ka pašu zviedru produkcija maksātu lētāk par mūsu, ko sagatavo cilvēki ar 4 pirkstiem, kas strādā par minimālo algu.

"Latvijas eksporta lielākā problēma, viņasprāt, ir tā, ka ar to nodarbojas nelielie uzņēmumi, kuri preci pārdod mazās partijās — tas sadārdzina produktu un mazina to konkurētspēju" - bet man liekas, ka valdības pārstāvju un Karnītes kundzes lielākā problēma ir tā, ka viņi domā, ka Latvijas uzņēmēji - eksportētāji ir ne visai gudri un neko nesaprot no brīvā tirgus ekonomikas. Problēma ir apgriezta - uzņēmēji paši izlems, cik lieli viņi vēlēsies būt un kādās partijās preci pārdos (jo tas ir atkarīgs gan no preces veida, gan noieta iespējām utt.) un ar kādu pievienoto vērtību vai produktivitātes līmeni to ražos (jo tas savukārt ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem (kredītresursi, arī pieejamais darbaspēks un tā kvalitāte), šo resursu cenām (arī relatīvajām)). Produktivitātes celšanas iespējamība savukārt mēdz korelēt ar pozitīvām ekonomiskām gaidām, uzticamību valdības ekonomiskās politikas pastāvīgumam vai tās darbībai kā tādai. Latvijas valdības un LB uzdevums nav dot priekšlikumus uzņēmumiem, ko un kā ražot (to viņi paši izlems nesalīdzināmi labāk un adekvātāk), bet gan rūpēties par to, lai ekonomiskā vide būtu konkurētspējīga (te tad ietilpst nodokļi, kredītresursu pieejamība (tajā skaitā - ierobežojot to neadekvātu izdāļāšanu nekustamo īpašumu spekulantiem, ko varēja izdarīt ar nodokļu politiku, un nodrošinot to, lai tādi pašreizējos apstākļos būtu pieejami visiem uzņēmējiem, ne tikai LM), izmaksas, kas saistītas ar 'visādām valsts pārvaldes institūcijām, pieejams darbaspēks, korupcijas līmenis, konkurences pārkāpumi, ekonomiskās politikas noturība'un tās atbilstoša veidošana (tajā skaitā - adekvāts valūtas kurss) utt.).

Viņi spēj ražot uz zināšanām balstītu produkciju ar augstu pievienoto vērtību

Vai nevar noņemt Ata atlējumu un klonēt alvas statuetes eksportam? Tā teikt ZS dāvaniņa. Vēl varētu būt Ata cukurgailīši, Ata šokolādītes, Ata melnais balzams, Ata pagalītes, sirdsdarbības stimulators - kardioAtis. Vajag virzīt tirgū preci, kas pašmājās ir pārpārēm.

"eksporta produkcijas cenas vienā brīdī var sasniegt tādu līmeni, ka neviens vairs no mums neko nepirks" - kāpēc pērk no zviedriem, vāciešiem, šveiciešiem? - vai viņiem tikai lētucis?

kad ždanoka, lato lapsa un repše aģitēja balsot par ES, viņi aizmirsa pateikt, ka ar cukurfabrikām un ražošanu Latvijā būs cauri

nepareizs bangladesas karogs