Laikos, kad jāsavelk josta, pircēji labprātāk upurē nevis preces kvalitāti, bet savas ērtības un ir ar mieru doties noskatītās lietas iepirkumos ārpus pilsētas centra, uz ražotāju vai vairumtirgotāju specializētajiem veikaliem, pasūtīt preces internetā vai katalogos, Dienai apliecināja tirgotāji vairākās nozarēs. Turklāt prātīgākas iepirkšanās ieradums kļūst raksturīgs ne tikai vidusšķirai, bet arī turīgākiem cilvēkiem, apliecina SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.
Pat uz 9.stāvu
"Cilvēki negrib tērēt naudu, tāpēc — jā, ir klienti, kas speciāli brauc pie mums, lai iegādātos somu lētāk, nekā to varbūt varētu dabūt kādā veikalā Rīgas centrā ar ērtu pieeju. Nokļūšana pie mums prasa papildu laiku un papildu līdzekļus — ir jāatbrauc, jādodas augšā līdz 9.stāvam — tāpēc uzcenojums šeit ir mazliet mazāks," skaidro somu un galantērijas preču vairumtirgotāja Deniels vadītājs Aleksejs Urvancevs. Vairumtirgotāja birojs kopā ar somu veikalu nezinātājam būtu grūti atrodams — jāaizbrauc līdz bijušās rūpnīcas Straume ēku kompleksam Bauskas ielā un zīmju vadītam jādodas uz 9.stāvu. Tomēr neskatoties uz veicamo šķēršļu joslu, veikalā vienmēr ir cilvēki. Daļa no apmeklētājiem ir tirgotāji, kas noskata somas, makus, cimdus un lietussargus, ko tirgot tālāk savos veikalos, bet noturīga ir arī mazumā pircēju interese. Deniels pārstāvji atzīst, ka vairākums cilvēku, kas gatavi braukt uz firmas veikalu, lai nopirktu somu paši sev, nemeklē spēcīgus zīmolus. "Vispieprasītākais šeit ir tieši vidējais cenu līmenis un 70% no visa, ko pārdodam, ir somas 20—30 latu robežās," apgalvo A.Urvancevs. No "lētākā gala" veikalā nopērkami Daniel–Ray izstrādājumi. No dārgākajiem — Betty Barklay, Bodenschatz, Gilda Tonelli.
Savas tirdzniecības vietas mazumpircējiem ir arī citiem tirgus spēlētājiem somu vairumtirdzniecībā — SIA Bolsos atvēris spāņu zīmola veikalu Gabol, un SIA Florence tirgo produkciju veikalā 1000 somas.
Alternatīvu netrūkst
Internets, katalogi, firmu veikali blakus vai netālu no vairumtirdzniecības bāzēm — vietas, kur meklēt ne tikai tādas ilgtermiņa preces kā mājas elektronika, bet arī ikdienai nepieciešamo. "Jo sevišķi šī tendence vērojama Rīgā, šeit tomēr ir vairāk alternatīvu lielveikaliem. Aktīvākā sabiedrības daļa, banku cilvēki jau nu noteikti salīdzina cenas, interesējas, meklē citas iespējas, izmantojot internetu un paziņu ieteikumus, kas ceļo no mutes mutē," saka SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.
Virs 30 latiem vairumcena
Pirms astoņiem gadiem dibinātā SIA Dobeles sveces un Līvānu stikls veikalā Mūkusalas ielā 41 pie svecēm, stikla vāzēm, dāvanu kastītēm, ietinamajiem papīriem un dekoriem piestiprinātas divas cenas — mazumtirdzniecības un vairumtidzniecības, kas tiek piemērota, ja pirkuma summa pārsniedz 30 latu. Uzzinot šos noteikumus, kāda rindā stāvoša pircēja izsaucas, ka šeit taču var ierasties divreiz gadā, lai iepirktu sveces labam laikam uz priekšu par daudz izdevīgākām cenām. Veikala pārdevēja apgalvo, ka tādu pircēju netrūkst, tomēr šogad uzņēmums jūtot inflāciju un cilvēku interese krītas.
Kāzām gatavo paši
Iepretī Dobeles svecēm un Līvānu stiklam ir somu vairumtirgotāja Schetelig telpas ar līdzīgu produkciju — materiāliem floristiem, kā arī dārzkopjiem nepieciešamo. Schetelig darbiniece Jogita Litvinaite apliecina — neraugoties uz to, ka veikalā tiek tirgotas specifiskas preces, ierodas ne tikai nozaru profesionāļi, bet arī "parasti mirstīgie, cilvēki no ielas". Šogad strauji pieaudzis pieprasījums pēc izstrādājumiem floristiem. "Ļoti izteikti tagad nāk tie, kas paši rīko kāzas, paši mēģina veidot dekorus, kaut ko līmēt un ķepēt kopā. Tas skaidrojams ar inflāciju — salonu produkcija ir izteikti sadārdzinājusies, tāpēc cilvēki ir ar mieru šīs lietas darināt paši, izmantojot padomus no žurnāliem," tā J.Litvinaite, piebilstot, ka cena Schetelig veikalā būs noteikti zemāka, jo preces šeit nopērkamas par bāzes cenu — to pašu, par kuru tiek tālāk atdotas veikaliem. Regulāriem vairumā iepircējiem gan pienākas īpašas atlaides, tāpēc ir iespējams, ka kādu no precēm pie sadarbības partneriem — lielveikaliem — atradīsiet lētāk. Noteikumi šajā veikalā ir tādi paši — vairumtirdzniecības cena attiecināma, ja pirkts tiek viss iepakojums vai arī pirkuma summa pārsniedz 30 latu.
Spiediens uz lielveikaliem
Ekonomists Andris Vilks norāda, ka cilvēku gatavība meklēt alternatīvas, visticamāk, tikai pieņemsies spēkā. "Apstākļi spiedīgāki varētu kļūt ziemā, kad cilvēki spēcīgāk izjutīs energoresursu cenu kāpumu un varēs atļauties mazāk nekā līdz šim," vērtē A.Vilks, piebilstot, ka prātīgas tērēšanas tendencei pieņemoties spēkā, spiediens uz lielveikaliem kļūs jūtamāks.
Vairumbāze vēl neatvērs
Ideja par vēl vienu iespējamo alternatīvu — pārtikas un citu preču iepirkšanu vairumtirdzniecības bāzēs, kas pavasarī izskanēja no Ekonomikas ministrijas (EM) puses, patlaban tā arī iestrēgusi varas gaiteņos. Pēc EM aplēsēm, vairumbāzēs pārtikas preces būtu 1,8 reizes lētākas nekā pie mazumtirgotājiem, un inflācijas apstākļos cenas samazinājums pat par 5—10% iedzīvotājiem būtu svarīgs. Patlaban grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos ir iesniegti izskatīšanai MK komitejā, tomēr kā Dienai norādīja EM pārstāve Evita Urpena, ir radušās juridiskas problēmas, kas liedz tos akceptēt. "Lai likvidētu šo tirdzniecības ierobežojumu, būs nepieciešami papildu grozījumi likumos, kas diemžēl prasīs arī papildu laiku," saka E.Urpena.