"Turpmāk pakalpojumu eksporta izaugsme gaidāma lēnāka, tomēr pārpalikums pakalpojumu tirdzniecības kontā saglabāsies. Lai izmantotu pakalpojumu eksporta iespējas, ir nepieciešamas jaunas investīcijas, palielinot esošās jaudas un/vai izmantojot tās efektīvāk. Latvijas esošās priekšrocības jāattīsta, tostarp uzlabojot valstij piederošo uzņēmumu un ostu pārvaldību, un jāreklamē citur pasaulē, secināts jaunākajā Swedbank mēneša apskatā.
"2012.gada sākumā pakalpojumu eksporta gada pieaugums (16%) pārsniedza preču eksporta pieaugumu (11%) – pirmo reizi kopš ekonomikas izaugsmes atsākšanās 2009.gada nogalē. Lai arī pakalpojumi veido vien aptuveni vienu ceturto daļu no kopējā eksporta, tieši pakalpojumu tirdzniecības konta pārpalikums ir tas, kas ievērojami mazina preču tirdzniecības deficītu un uzlabo tekošā konta bilanci," galvenos apskata secinājumus uzsver Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Tāpat viņa norāda, ka pērn kravu pārvadājumiem bija lielākais devums pakalpojumu eksporta pieaugumā, tomēr strauju izaugsmi nevarēšot noturēt bez jaunām investīcijām gan infrastruktūras attīstībā, gan autoparka atjaunošanā. Tūrisma nozarē jaudu noslodze ir mazāka, tādēļ lielāka uzmanība jāpievērš ārvalstu viesu piesaistei. "Attiecībā uz citiem komercpakalpojumiem vietējais darbaspēks ir gan svarīgs aktīvs, gan galvenā problēma – kaut arī ir priekšnoteikumi tādu augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstībai kā veselības aprūpe un informāciju tehnoloģijas, kvalificēta darbaspēka trūkums šajās nozarēs arvien pieaug."
Gaidāms, ka pakalpojumu eksporta pieaugums kļūs lēnāks gan vietējo jaudas ierobežojumu, gan vājas ārējā pieprasījuma izaugsmes dēļ, norāda ekonomiste.
"Latvijai ir labi priekšnoteikumi pakalpojumu eksporta paplašināšanai (ģeogrāfiskais stāvoklis, infrastruktūra, vēsture, valodu zināšanas u.c.), bet tie ir jāattīsta un jāreklamē citur pasaulē. Pārvaldības uzlabošana valsts un pašvaldības uzņēmumos un ostās, kā arī strukturālā bezdarba samazināšana arī veicinātu pakalpojumu eksportu, skaidro Lija Strašuna.