PET Baltija vadītāja šaubās, ka Latvijas mājsaimniecībām jāuzkrauj depozīta sistēmas izmaksas

Katra plastmasas pudele, kas tiek ievesta Latvijā, potenciāli ir izejmateriāls procesam ar ko saražo eksportējamas preces ar augstu pievienoto vērtību (piemēram plastmasas dēļus, mēbeles). Depozītu sistēmas mērķis – maksimāli novirzīt no atritumu izgāztuvēm un uz pārstrādes rūpnīcām šo vērtīgo izejmateriālu, kas radīts no Latvijā neesošiem naftas produktiem un apstrādāts ar lielu enerģijas piedevi. Diemžēl, šīs sistēmas ekonomikas aprēķinos diez vai tiek ņemti vērā tādi plusi kā: 1) papildus tūrisms, kas rastos, ja Latvijas meži un daba nebūtu piemētāti ar plastmasas pudelēm; 2) nodarbinātība – citās valstīs kur ir depozītu sistēma, var bieži novērot bezpajumtniekus un citus maznodrošinātos vācot pa grāvjmalām izmestās pudeles un iekasējot naudu; 3) tieksme mazāk piemēslot – ir novērots tepat Latvijā, ka tīrajā vidē cilvēks divreiz padomās pirms kautko nometīs zemē. Jautājums – ja katra plastmasas pudele, kas Latvijas teritorijā atrodas uz zemes, būtu 5 santīmus vērta, cik Latu vērtībā mētājās pudeles pa visu Latviju? Un ja pēkšņi paziņotu 5 santimus par pudeli, cik ātrā laikā meži un ceļi būtu attīrīti no šīm pudelēm?

vai Latvijai jākļauj par atkritumu zemi ?? Igaunijā ievies, Lietuvā no nākama gada. Polijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā darbojas, bet Latvijai jākļust par atkritumu lobējušo biznesa valsti, Šķēlem , un citiem kriminālajiem autoritātēm būs mazāk ienākumi. importētājiem būs jāmaksā par drazu ko ieved. Nodoklis ir izdevīgs maznodrošinātajiem un vidus slānim kas vēlas tīru un sakoptu vidi. Bagātajiem un cūkām nāksies maksāt vairāk.