Piedāvā pagarināt konteinervilciena Baltika Tranzit maršrutu līdz Ķīnas Ziemeļrietumu reģioniem

Šis piedāvājums ir ļoti savlaicīgs,jo Ķīna šobrīd veido milzu apvedceļu tīklu savu preču plūsmām Klusā un Indijas okeānu sadurpunktā ,orientējoši šaurums pret Singapūru,kā arī jaunā ASV Dienvidaustrumāzijas un Austrālijas reģionālā politika.Pirms mēneša ekspluatācijā tika nodots 6811 km gāzes vads no Turkmenistanas caur uzbekistānu un Kazahstānu uz Ķīnu ar jaudu 65 miljardi kubikmetru gāzes gadā.Šajā paša līnijā uzbūvēti 2 naftas vadi ,cits naftas vads pērn šķērsoja Krievijas un Ķīnas robežu Tālajos Austrumos.Tur darbojas arī gāzes vads,par kuras cenu joprojām nav panākta vienošanās. No Indijas okeāna krasta caur Njanmu(Birma) tiek būvēts naftas vads uz Dienvidķīnu.Pirms gada Pekina piedāvāja izbūvēt ātrgaitas dzelzceļu uz ES caur Vidusāziju un Turciju (ātrums 300km /st).Lai arī ir problēmas,katru dienu 11000 km garos sliežu ceļos Ķīnā ar šādu ātrumu kursē 1100 vilcienu sastāvu kas dienā pārvadā līdz 1,5 miljoniem pasažieru.Šādā kontekstā Latvijai absolūti nepieciešma Ķīnas konteinerpreču plūsmas izveidošana caur mūsu ostām.

veicina Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, zemās darbaspēka izmaksas, = tātad akal maksās reņģēdāji!

Es atbalstu Valdības un Satiksmes Ministrijas aktivitātes ar partneri no lielās ekonomijas Ķīnas,par Eiropas-Āzijas sauszemes transporta,logistikas,kravu-konteineru pārvadāšanas iespēju izmantošanu un tālāku nostiprināšanu.