Irita Bukāne, Latvijas Avotu biedrības pārstāve uzsvēra, ka daudzi starptautiskās sabiedrības pārstāvji ir uzsvēruši, ka Latvijas ir viena no bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā saldūdens krājumu ziņā, kuru pazemes krājumi izceļas ar lielisku kvalitāti. Tai pat laikā no vairāk nekā 7000 Latvijas avotiem, no kuriem top upes un ezeri, kā arī tie atjaunina savus resursus, valsts aizsardzībā ir tikai 22.
Vides Aizsardzības kluba Viceprezidente Elita Kļaviņa uzsvēra, ka Latvijā ir novērojama katastrofāli nolaidīga sabiedrības un atsevišķos gadījumos valsts attieksme pret avotiem, jo tie tiek aizbērti, apbūvēti un, ja neietilpst 22 valsts aizsargājamo objektu sarakstā, tad to pastāvēšana ir apdraudēta. „Ja jau iedzīvotāji drīkst legāli ar būvgružiem aizbērt ezerus, lai paplašinātu savas zemes, tad mazos avotiņus neviens pat nepamana savos būvniecības vai zemes labiekārtošanas projektos,” uzsver E.Kļaviņa.
Dabas pētnieks un vēsturnieks Andris Grīnbergs informēja, ka Latvijā ir arī ļoti dažādu veidu avoti, kuriem ir sava unikalitāte un specifika kā vasarā tā ziemā un tie ir kā vizuāls baudījums, tā arī kultūrvēsturiskas vērtības un nopietns tūsrisma piesaistes un dzeramā ūdens resurss.
„Ja mēs jau šai laikā nesāksim ūdeni apzināties kā nākotnes stratēģisko resursu, tad nākotnē mums šī resursa vienkārši nebūs vai arī tas būs nekvalitatīvs, bet pašreiz vēl mēs šo situāciju varam mainīt, bet šim uzdevumam ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, jo lielākā daļa no Latvijas avotiem vēl gaida aizstāvību no civilizācijas ietekmes,” uzsver I.Bukāne.
Papildus informācija:
Irita Bukāne
Latvijas Avotu biedrība
Tel. 26002263
E-pasts: [email protected]