Ražotāju cenas rūpniecībā martā pieaugušas par 0,8%

Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam apģērbu ražošanā - par 6,3%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 0,8%.Gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2009.gada martu)ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 2,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas saruka par 7,1%, bet eksportētajai produkcijai tās pieauga par 5%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - samazinājums par 14,2%, pārtikas produktu ražošanā - kritums par 2,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - samazinājums par 7,8%. Savukārt metālu ražošanā bija pieaugums par 16,1%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 5,6% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 57%._Swedbank _vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda: kā arī bija gaidāms, ražotāju cenu kāpumu martā galvenokārt noteica eksporta produkcijas sadārdzinājums. Viņasprāt, Latvijas ražotāju cenu kāpums martā ir skaidrojams galvenokārt ar izejvielu cenu pieaugumu pasaulē. No vienas puses, tas palīdz mūsu eksportētājiem pārdot savas preces izdevīgāk, bet, no otras puses, tas sadārdzina arī importētās izejvielas mūsu ražotājiem un pārstrādātājiem, vērtē eksperte.Tajā pat laikā darbaspēka izmaksas šī gada 1.ceturksnī, visticamāk, vēl samazinājās, un tādējādi saglabājās arī deflācijas spiediens vietējās izcelsmes precēm un pakalpojumiem, saka L.Strašuna.Viņa paredz, ka līdzšinējās ražotāju cenu tendences turpināsies arī šogad. “Ir jāņem vērā arī tas, ka, palielinoties eksporta īpatsvaram kopējā rūpniecības apgrozījumā, turpmākajos gados arvien vairāk būsim atkarīgi no pasaules izejvielu cenu attīstības,” norāda _Swedbank _pārstāve.SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis arī norāda uz tendencēm pasaulē, kas nevar neatstāt ietekmi uz ražotājcenām, kas pakāpeniski virzās inflācijas virzienā. Turklāt pieauguma temps palielinās.Galvenie faktori, kas noteica cenu pieaugumu martā, bija vērojamais izmaksu kāpums apstrādes rūpniecībai jeb izejvielu cenu pieaugums un ūdens apgādes, atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpums, vērtē eksperts.Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, deflācijas apmēri turpināja rukt un sasniedza 2,5%. Februārī gada deflācija vēl bija 4,7%. "Ražotājcenu indekss palēnām virzās inflācijas virzienā, kura virzību diktē eksporta cenu attīstība. Tām ar zināmu laika nobīdi seko arī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas. Atšķirības galvenokārt nosaka dažādās tendences Latvijas un tās nozīmīgāko tirgu ekonomikās. Ārējos tirgos nostiprinās izaugsme, kam ir attiecīga ietekme uz resursu un izejvielu cenu pārmaiņām."Krīze Latviju skārusi smagāk, atkopšanās notiek lēnāk, bet pirktspēja turpina mazināties, tādēļ ražotāji izmaksu kāpumu iespēju robežās vēl nepārnes uz gala patērētāja pleciem, vērtē eksperts un piebilst, ka daudzviet turpinās optimizācijas procesi. Viņš spriež, ka ražotājcenu pieaugums patēriņa cenās atspoguļosies pamazām, sekojot patērētāja pirktspējai. Turpinoties izejvielu cenu kāpumam pasaulē, atdzīvojoties pirktspēja, aktivizēsies patēriņa cenu kāpums, kam sekos arī inflācijas rādītājs Latvijā._DnB NORD_ Bankas eksperts Pēteris Strautiņš skairo, ka eksporta cenas šobrīd aug tāpēc, ka pieaug cenas pasaules tirgū un dod iespēju mūsu ražotājiem nopelnīt vairāk, nevis tāpēc, ka strauji augtu izmaksas un cenu būtu jāceļ "piespiedu kārtā", riskējot zaudēt konkurētspēju.Vienlaikus viņš atzīmē, ka cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir izjūtams arī pašmāju tirgū, gan tāpēc, ka aug importa cenas, gan arī tāpēc, ka palīdz vietējiem ražotājiem pretoties deflācijas spiedienam.P.Strautiņš paredz, ka atgriešanās pie patēriņa cenu inflācijas gada griezumā notiks ātrāk, nekā bija domāts un, runājot par cenu izmaiņām mēnešu griezumā, šogad varētu būt vairāk mēnešu, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu cenas pieaug, nevis samazinās. "Taču labāk lai cenas pakāpj augstāk šogad un nākamgad, nevis 2012.gadā, kas visdrīzāk būs gads, pēc kura tiks vērtēta Latvijas atbilstība dalībai eiro zonā. Cenu kāpums šogad un nākamgad nozīmē augstāku un "izdevīgāku" cenu bāzi 2012.gadā."Viņš piebilst, ka deflācijas dziļuma samazināšanās kaut nedaudz palīdz tuvināt sabalansētībai valsts budžetu. Eksporta cenu kāpums netieši sadārdzina dzīvi Latvijas patērētājiem, taču valsts budžeta deficīta samazināšanai jebkurā gadījumā būs jāveic pasākumi, kas negatīvi ietekmēs cilvēku reālo pirktspēju, vērtē P.Strautiņš. "Gan valdībai, gan iedzīvotājiem ir psiholoģiski vieglāk, ja daļu no šī melnā darba izdara cenu kāpums, tātad, lai reālo ienākumu kritums vairāk notiek caur cenu pieaugumu, nevis nominālo ienākumu samazināšanos. Dažādu apsvērumu dēļ Latvija kā krīzes pārvarēšanas līdzekli neizvēlējās devalvāciju, taču neviens nav teicis, ka deflācija, kas kādu laika posmu bija neizbēgama devalvācijas alternatīva, pati par sevi ir kaut kas labs."