A. Tamanis stāsta, ka trekno gadu laikā draugiem.lv atbalstījuši visneprātīgākās draugu idejas, kas krīzei sākoties dārgi maksājušas. "Mums pie Adažiem ir pilsētas lieluma zemes gabals. Ko mēs ar to darīsim, es nezinu, katrā ziņā ne jau pilsētu būvēsim. Mums ir dolomīta raktuves Latgales pusē, nekad tur neesmu pat bijis. Es zinu, ka esam pa labi, pa kreisi devuši galvojumus bankām, un tagad maksājam mūsu draugu kredītus. Un līdz ar to ir nākuši klāt visādi īpašumi, par kuriem es nekad muža nebūtu iedomājies, ka mums kaut kas tāds būtu jāpērk. Tāpat mēs tikām pie miljonu vērta milzīga dzīvokļa Tomsona terasēs. Tas viss mums nāk mantojumā, mēs pārāk daudz ticējām, ka mūsu draugiem aizies bizness, pat neiedziļinoties, kas tas vispar ir. Un mēs nemācējam pateikt "nē"," stāsta draugiem.lv izveidotājs.
Viņš gan norāda, ka tagad pateikt "nē" ir iemācījies - ja kāds zvana un saka, ka ražos biodegvielu, alternatīvo enerģiju, tas tagad ir ļoti populāri, un prasa vai negrib nākt doļā, atbildot: "nē, paldies!" arī tad, ja sakot, ka banka arī tic, ka tas projekts aizies un Eiropas nauda arī esot tepat.
Pabeidzis Rīgas radioelektronikas aparātbūves tehnikumu, kur apguva radioelektroniku, iemācījās lodēt un programmēt. Pēcāk RRīgas Tehniskajā universitātē uzsāka ekonomikas vadības studijas, bet pargāja uz Latvijas Universitāti, ko arī beidzis.
Jau universitātes laika uzsācis pirmo biznesu - alkohola tirdzniecības joma. "Paralēli dzīvoju Salacgrīvā, man piederēja sava šņabja bode, kurā biju arī pārdevējs. Ik pa laikam uz turieni brauca bobiks ar cilvēkiem, kas mani meklēja. Attaisīju sava kioska mazo lodzinu un uz jautājumu «Kur ir Agris Tamanis?» atbildēju, ka dažreiz vinš te mēdz būt, bet šobrīd nav. Bet ar šnabja bodi mums gāja baigi labi – kopā ar Ati Krūzi, kurš, tāpat kā es, bija ticis pie kaut kāda kapitāla, tirgū pārdodot pašgatavotas loterijas biļetes, uztaisījam vienu veikalu un pēc tam atvērām otru Salacgrīvā blakus grāmatu veikalam, kur gāja vēl labāk. Atvērām veikalu arī Svētciemā, tādā neapdzīvotā laukuma, taču tur to nodedzināja vietējie bandīti – bija taču deviņdesmitie gadi," viņš stāsta.
Šo uzņēmējdarbību gan izbeidza no mūsdienu viedokļa raugoties, loģiski ierobežojumi - bija jābūt dažādām saldēšanas iekārtām, bet veikals vairs nedrīkstēja izskatīties pēc točkas. "Mums tas vairs nebija interesanti," stāsta A. Tamanis.
Kādu laiku pastrādājis tipogrāfijā Cēsīs sava rakstura un uzvedības dēļ drīz ticis no tās atlaists, bet jau drīz pieņemts darbā Lattlecom par nupat izveidotā 118 operatoru dienesta vadītāju. "Tas darbs mani ļoti aizrāva. Izradiju lielu iniciatīvu un pat uztaisīju logistikas optimizaciju, kas darbojas vēl šodien. Lattelecom dažādās darba vietās kopumā nostrādāju desmit gadus. Vēlāk darbojies DEAC, kur attīstījis īsziņu servisa pakalpojumus.
Paralēli darbam ar savu dzīvokļa biedru Lauri Libertu izdomāja veidot savu biznesu, ko sākotnēji finansēja no A. Tamaņa algas. "Noalgojām programmētāju, kuram maksājām 150 latus mēnesī, iemitinājām viņu brīvajā istabā un sākām taisīt visādus projektus. Tie visi bija interneta projekti - mēs organizējām auto tirdzniecību, tirgojām aprakstītus t-kreklus, taču tie bija maziņi biznesiņi, ar ko pietika tikai kartupeļiem un īres maksai. Bet beigās mums tomēr uzsmaidīja veiksme – viens projekts aizgāja. To sauca draugiem.lv."
"Mēs bliezām, bliezām, bliezām pa vārtiem, radījām dažādus produktus un pakalpojumus, kamēr viens aizgāja. Un tas ir likumsakarīgi, jo, ja tu ļoti daudzas reizes mauc pa vārtiem, vienreiz trāpīsi. Nekad nebūs tā, ka tu mauc visu dzīvi un nekad netrāpi. Ir vienkārši ļoti jāgrib trāpīt, ļoti jātic. Tiem cilvēkiem, kas nav trāpījuši vārtos, vienkārši beigusies neatlaidība. Jo rezultāts agrāk vai vēlāk būs," pārliecināts draugiem.lv īpašnieks.