Viņa skaidroja, ka protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējās aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanā gaisā un citos dronu attīstības virzienos.
Lidere norādīja, ka pašreiz pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, tostarp dronu un mobilo sakaru sniegtās priekšrocības un iespējas.
"Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas pašreiz industrija strādā," uzsvēra Lidere.
Vienlaikus viņa atzīmēja - lai arī attālināti dronu lidojumi pašreiz nav plaši izplatīti, jo normatīvi drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē apmēram 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzinīgi vērtēja uzņēmumu spēju Covid-19 pandēmijas apstākļos saglabāt stratēģisku redzējumu un domāt par ilgtspējīgām inovācijām. "Tas ir svarīgi, lai, tautsaimniecībai atkopjoties, uzņēmumi jau būtu sagatavojušies nākamajiem attīstības soļiem," viņš pauda.
Tikmēr LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis uzsvēra, ka pašreiz notiek darbs pie tā, lai pēc iespējas drīzāk varētu veikt lidojumus ārpus redzamības un ieviest autonomo dronu lidojumu risinājumus.
"Lai veiktu attālinātu lidojumu ārpus pilota redzamības zonas, ir būtiski nodrošināt iespēju sazināties ar dronu un nosūtīt tam komandas jebkurā lidojuma fāzē. Tāpēc būtisks stabils, ātrs un uzticams mobilais tīkls," viņš minēja.
Pūķis piebilda, ka papildu ir nepieciešama vadības programmatūra un vadības centra risinājums, ar ko pilots var ērti operēt, veicot lidojumu.
Pēc LMT vēstītā, mobilo sakaru tīkla pieslēgums uzlabo šādu ārpus redzamības dronu lidojumu drošību, kā arī sniedz plašākas iespējas dronu attālinātajai vadībai un vienlaicīgi vairāku dronu sinhronai izmantošanai.
"Tāpat kā dronu pielietojums dažādās nozarēs, arī dronu lietotāju īpatsvars arvien pieaug. Mums kā aviokompānijai ir būtiski, lai šī tendence neradītu apdraudējumu, bet būtu vērtīgs ieguvums gan Latvijas sabiedrībai, gan valstij kopumā," minēja airBaltic Training izpilddirektors Kristaps Lapsa.
Lai attīstītu dronu inovācijas Latvijā, LMT kopā ar citu valstu partneriem piedalās Eiropas bezpilota lidaparātu ekosistēmas attīstības projektā Comp4drones. Tāpat LMT ir globālās bezpilota lidaparātu satiksmes vadības asociācijas GUTMA biedrs un piedalās starptautiskās mobilo sakaru asociācijas GSMA dronu risinājumu attīstības darbā.
Jau vēstīts, ka LMT koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 229,008 miljoni eiro, kas bija par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa palielinājās par 1,3% un bija 28,962 miljoni eiro. Savukārt koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 228 miljoni eiro, bet peļņa veidoja 27 miljonus eiro.
LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro, liecina Firmas.lv informācija. LMT kapitālā 49% pieder Telia Company un tās meitasfirmai Sonera Holding, pa 23% akciju pieder SIA Tet un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Telia Company pieder 49% Tet kapitāldaļu, bet Latvijas valstij Possesso" personā - 51%.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.