Kā skaidro bankas Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs, banku kopējā kredītportfeļa kritums Latvijā šogad skaidrojams ar izmaiņām uzņēmumu kreditēšanā, kas veido aptuveni 58% no kopējā izsniegto aizdevumu apjoma. ''Ir uzņēmumi, kas ārkārtējās situācijas laikā attīstījušies vai mainījuši biznesa modeli un turpina pieteikties finansējumam, tomēr liela daļa uzņēmēju, īpaši Covid-19 krīzes skartajās nozarēs, ir piesardzīgāki un attīstības plānus ir piebremzējuši,'' situāciju analizē Luminor pārstāvis.
Kopumā uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā ir krities par 7,1%, līdz 5,74 miljardiem eiro.
Tomēr ir kāda laba ziņa. Proti, ir vērojams dinamisks pieaugums mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kur aizdevumu portfelis šā gada trešajā ceturksnī ir bijis par 9,4% lielāks nekā pērn tajā pašā laika nogrieznī, naudas izteiksmē sasniedzot 3,62 miljardus eiro.
Uzņēmēji nogaida
SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs norāda, ka jau pavasarī, Covid-19 pirmā viļņa laikā, bija vērojama piesardzīgi nogaidoša uzņēmumu rīcība, jo situācijas tālāko attīstību un pandēmijas ilgumu neviens nevarēja prognozēt. ''Arī šobrīd, nenoteiktības apstākļos, uzņēmumi vairāk risina savus iekšējos jautājumus – kā saglabāt darbiniekus, kā nodrošināt uzņēmuma likviditāti un preču un izejvielu piegādes nepārtrauktību, kā optimizēt izmaksas un kā nepieciešamības gadījumā mainīt biznesa modeli. Ne vienmēr bankas finansējums šādās situācijās ir primārais jautājums. Lai arī šā gada trešais ceturksnis uzņēmējiem iesākās cerīgi un ekonomika sāka atgūties, tomēr, strauji pieaugot saslimstībai un parādoties arvien jauniem ierobežojumiem, kļuva skaidrs, ka nenoteiktība turpināsies,'' spriež Larionovs.
Viņaprāt, nav sagaidāms, ka šā gada noslēgumā situācija būtiski mainīsies, un arī nākamā gada sākumā visiem – gan uzņēmējiem, gan privātpersonām – nāksies rēķināties ar Covid-19 risku klātesamību. Vienlaikus vakcinācijas uzsākšana varētu veicināt darbības atsākšanos sektoros, kas šobrīd skarti visvairāk – tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, pasākumu organizēšanā, kā arī komercplatību iznomāšanā un pasažieru starptautisko pārvadājumu jomā.
Vērtējot bankas kredītportfeli šogad, Larionovs teic, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms ir bijis līdzīgs kā gadu iepriekš.
''Tā ir laba zīme. Pieaugums ir vērojams tajās nozarēs, ko mazāk ir skārusi Covid-19 ietekme – lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā, tirdzniecībā, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas nozarē,'' vērtē SEB bankas eksperts.
Vairāk mājsaimniecībām
Lai arī kopējais kredītu portfelis sarūk, tomēr šobrīd varam atrast arī pa kādai labai ziņai. Neraugoties uz Covid-19, pēdējais gads ir bijis labvēlīgs tam, lai pieaugtu mājsaimniecību kredītu portfelis. Šā gada trešajā ceturksnī tas ir bijis par 0,38% lielāks nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā, kopējam mājsaimniecību kredītsaistību apjomam pret komercbankām pārsniedzot 5,22 miljardus eiro. Tas noticis uz hipotekārās kreditēšanas pieauguma rēķina. Ar nekustamo īpašumu nodrošināto aizdevumu portfelis mājsaimniecībām Latvijas komercbankās trešajā ceturksnī ir bijis gandrīz par 1% lielāks nekā pērn, sasniedzot 4,21 miljardu eiro.
Vienlaikus ir redzams, ka diezgan strauji sarucis patēriņu kredītu apjoms, gada izteiksmē krītoties vairāk nekā par 7%, līdz 457 miljoniem eiro. To varētu saistīt ar piesardzību un ienākumu kritumu Covid-19 izplatības rezultātā. Lukačovs teic, ka pandēmijas sākumposmā pavasarī kreditēšanas apjomi kritās, taču kredītu piešķiršana neapstājās. ''Mūsu aplēses liecina, ka šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu pirms gada, jauno noslēgto hipotekāro kredītu apjoms Latvijā pieauga par aptuveni ceturtdaļu, sasniedzot rādītājus virs vidējā tirgus līmeņa. Līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, šo rādītāju ietekmējuši arī otrā ceturkšņa laikā atliktie darījumi,'' sniegumu ieskicē Luminor pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, arī saņemto pieteikumu skaits mājokļa kredītiem šī gada trešajā ceturksnī atgriezies līmenī, kāds tas bija pirms pandēmijas, taču pašreizējos nenoteiktības apstākļos vairāk tiek analizēts tas, cik liela ir varbūtība, ka maksātspēja konkrētajam aizņēmējam varētu mainīties Covid-19 pandēmijas ietekmē, un kā tas var ietekmēt viņa spēju atmaksāt uzņemtās kredītsaistības.
''Redzam, ka ir klienti, kuri jūtas pārliecināti par saviem ienākumiem un ir gatavi turpināt īstenot savus ilgtermiņa plānus saistībā ar mājokļa iegādi,'' situāciju vērtē Luminor eksperts.
Viņš zina teikt, ka jau vasarā klientu interese par aizdevumiem atgriezās iepriekšējā līmenī un atsevišķos segmentos pat pārsniedza pirmspandēmijas līmeni.
''Ir nozares, ko pandēmija būtiski neietekmē, un tajās strādājošie jūtas pietiekami droši, lai pieteiktos mājokļu kredītiem. Pagaidām arī ''darbs no mājām'' nav radījis īpašas izmaiņas pieprasījumā. Ja ''mājas birojs'' kļūs par ierastu risinājumu, tad gan varētu augt pieprasījums pēc plašākiem mājokļiem vai dzīvesvietām tālāk no Rīgas, kā arī pēc finansējuma esošās dzīvesvietas pielāgošanai jaunajiem apstākļiem,'' spriež Lukačovs.
Realizē ieceres
Bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs vērš uzmanību uz vairākām pozitīvām tendencēm. Proti, gan uzņēmējiem, gan privātpersonām kredītmaksājumu veikšana nesagādā grūtības, pat neskatoties uz Covid-19 izplatības pieaugumu rudenī. ''Pavasarī izjutām mazāku pieprasījumu patēriņa kredītiem. Klienti kopumā par trešdaļu mazāk veidoja jaunas kredītsaistības. Neskatoties uz kopējo samazinājumu, tieši trešajā ceturksnī ir arī augšupejošas tendences. Redzam, ka uzņēmējdarbības vide ir stabila un pandēmija pārsvarā ir ietekmējusi servisa nozares uzņēmumus,'' teic Citadeles pārstāvis.
Viņš piebilst, ka mazo uzņēmumu segmentā pandēmija šogad nav mazinājusi kreditēšanu un pieprasījumu pēc finansējuma, īpaši tiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz vietējo tirgu.
Pēc Citadeles eksperta teiktā, bankā tiek prognozēts, ka 2021. gadā situācija būtiski nemainīsies, jo, neskatoties uz pandēmijas pirmā viļņa izraisīto pieprasījuma kritumu pavasarī, kreditēšanas apjomi kopš vasaras jau ir atgriezušies pagājušā gada līmenī un kopumā šogad bankas aizdevumos būs izsniegušas vairāk nekā pērn. 2019. gadā Citadele aizdevumos izsniedza 31,5 miljonus eiro, bet šogad plānots, ka šī summa varētu pieaugt līdz 33 miljoniem.
Turklāt, neraugoties uz pandēmiju, dažādu tautsaimniecības projektu realizācija turpinās. Mironovs teic, ka ar bankas Citadele finansējumu šoruden hidraulisko iekārtu ražotājs Lark-4, investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro, Gulbenē uzbūvējis jaunu ražošanas ēku. Būvniecības veikals Līgo ar Citadeles līdzfinansējumu paplašinājis tirdzniecību, pandēmijas laikā uzbūvējot jaunu veikalu Raganā, savukārt zemnieku saimniecība Piekalnes no Valmieras ar šīs pašas bankas līdzfinansējumu uzbūvējusi noliktavu.