Turklāt bieži dzirdam par to, ka ēkas iedzīvotājiem ir tik grūti savā starpā vienoties par veicamajiem darbiem, ka dzīvokļa īpašnieks uzņemas atbildību par savu dzīvokli, to pamatīgi labiekārtojot, savukārt koplietošanas zonas, stāvvads, jumts un pagrabs, t. i., kopīpašums, paliek otrajā plānā.
Mūsu aptauja, ko veicām kopā ar SKDS, atklāja, ka 74% iedzīvotāju būtu gatavi investēt daudzdzīvokļu nama, kurā dzīvo, uzlabošanā, bet tam traucē nespēja vienoties ar kaimiņiem. Vairums aptaujāto norāda, ka būtu ar mieru uzlabojumus finansēt no iedzīvotāju kopīga kredīta, ja izdotos nolemt par nepieciešamiem remontdarbiem un tie saskanētu ar viņu gaidām. 46% aptaujāto kā galveno apgrūtinošo apstākli remontdarbu veikšanai min atbalsta trūkumu no kaimiņiem vai nespēju vienoties par veicamajiem darbiem, taču jāuzsver arī tas, ka 25% aptaujāto ir saskārušies ar ēkas apsaimniekotāja neieinteresētību.
Latvijas realitāte ir tāda, ka vēl vairākus desmitus gadu lielākā daļa no mums dzīvos daudzdzīvokļu mājās, kas uzceltas pirms 2000. gada. Uzcelt veco namu vietā jaunus ātri nevaram, tomēr labiekārtot esošos gan ir iespējams. Ekspertu vērtējumā aptuveni 70% no Latvijas daudzdzīvokļu namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā. Altum Energoefektīvo ēku projektā iesaistījušies dzīvokļa īpašnieki stāsta, ka pēc mājas renovācijas apkures rēķini samazinājušies pat vairāk nekā uz pusi. Tas ir ievērojams ieguvums, īpaši ņemot vērā vēl nepieredzēto enerģijas cenu kāpumu Eiropā un strauji uzkāpušās cenas visiem enerģijas resursiem.
Līdz šim iedzīvotājiem bijušas pieejamas vairākas finansējuma iespējas namu uzlabošanai – Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, Privātmāju energoefektivitātes programma, arī komercbanku piedāvājums. Šoruden valsts atbalsta programmu klāstam pievienojusies Altum programma daudzdzīvokļu namu atjaunošanai un teritoriju labiekārtošanai.
Arī šajā programmā viens no pirmajiem soļiem ir mājas iedzīvotāju vienošanās par veicamajiem darbiem, un esam jau saņēmuši pirmos pieteikumus – kāds daudzdzīvokļu nams Rīgas centrā par aptuveni 40 tūkstošiem eiro plāno nostiprināt ēkas sienas, savukārt daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji Maskavas ielā vienojušies veikt sienu konstrukciju atjaunošanu un ēkai būs nepieciešams Altum aizdevums 85 tūkstošu eiro apmērā. Esam apskatījuši vēl citus piemērus, arī ārpus Rīgas. Piemēram, Liepājā kādai ēkai (ar 41 dzīvokli), kas veiktu pagraba un bēniņu siltināšanu un apkures sistēmas pārbūvi, šie darbi izmaksātu ap 185 tūkstošiem eiro, un ikmēneša vidējais maksājums par aizdevumu būtu nepilni 14 eiro uz dzīvokli.