Veselīgai konkurencei
"Lai veiktu kvalitatīvu investīciju projektu atlasi, jābūt noteiktai jaunuzņēmumu masai, no kuras izvēlēties. Šī izlase, it īpaši kontekstā ar valsts iedzīvotāju skaitu, Latvijā tiešām šobrīd nav pietiekami liela, lai nodrošinātu veselīgu konkurenci par pieejamo naudu. Tāpēc ir svarīgi gan informēt un motivēt Latvijas uzņēmējus dibināt jaunuzņēmumus, gan piesaistīt kvalitatīvus projektus no ārvalstīm," teic Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.
Vienlaikus TechHub Riga vadītājs Dāvis Suneps norāda uz gadījumiem, kad vietējiem investoriem pietrūkst specifisku zināšanu un pieredzes, kas nepieciešama jaunuzņēmumiem. Rezultātā šie jaunuzņēmumi ir skatījušies plašāk un sekmīgi uzrunājuši investorus, kuri ikdienā nemaz nelūkojas uz Latviju. Bet arī viņš piekrīt, ka čakli jaunuzņēmumi no ārzemēm mūsu mazajai ekonomikai viennozīmīgi nāk tikai par labu. Sekmīga investoru un, piemēram, NVS valstu jaunuzņēmumu sadarbība Latvijas ekonomikai tiešām noderētu. Tomēr piesaistīt jaunuzņēmumus no NVS valstīm uz Latviju būtu iespējams tikai tad, ja šeit būtu to investori (arī potenciālie) vai citi ļoti svarīgi kontakti un partneri, kā arī kāda pievienotā vērtība, jo dzīvošanas izmaksas Latvijā ir daudz augstākas.
Riska kapitāla fonda FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis uzskata, ka kopumā būtu labi, ja Latvijā interesantu jaunuzņēmumu būtu vairāk, tomēr nevar arī teikt, ka situācija būtu bēdīga. FlyCap ir ieguldījis septiņos daudzsološos IT&Tech jaunuzņēmumos, un ir bijuši vēl apmēram pieci, kuros fonds vēlējies ieguldīt, bet nav radusies iespēja. Par NVS valstu jaunuzņēmumiem FlyCap interese ir samērā maza, jo šo valstu uzņēmējiem trūkst pieredzes pārdošanā, dizainā, ir pārāk atšķirīga korporatīvā kultūra. Fonds dotu priekšroku attīstīto Eiropas valstu un ASV jaunuzņēmumiem. "Lai arī Latvijā šobrīd ir vismazāk jaunuzņēmumu Baltijā, situācija uzlabosies, kad Altum noorganizēs trīs jaunu akseleratoru un plānoto četru riska kapitāla fondu palaišanu, kā arī aizdevumu programmu izveidi jaunuzņēmējiem," teic Skutelis.
Tikmēr jaunuzņēmumu pasākuma TechChill vadītājas Marijas Ručevskas ieskatā NVS valstīs ir ļoti daudz zinošu, gudru programmētāju u. c., daudzi meklē iespējas ārpus savas mītnes valsts, un viņu acīs Baltijai ir pozitīva reputācija un laba atpazīstamība.
Talantu un jaunuzņēmumu ideju piesaiste tieši no NVS valstīm ir iespēja un mūsu priekšrocība, kas noteikti gudri jāizmanto. Lielākoties šie uzņēmēji ir augsti kvalificēti, izglītoti speciālisti, tāpēc šāda migrācija ir tikai veicināma.
Neskatoties uz atšķirībām viedokļu niansēs, nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka ārvalstu jaunuzņēmumu ideju ieplūšana ir aktuāla, jo tā vēl vairāk stimulēs Latvijas jaunuzņēmumu vides izaugsmi. Vienlaikus tas būs dabisks process, ja mūsu vide būs tam piemērota, tāpēc ir svarīgi saglabāt fokusu uz to. Turklāt jaunuzņēmumu vide jau no pirmās dienas ir starptautiska, tādēļ ir vienalga, no kuras valsts jaunuzņēmumu dibinātāji nāk. Galvenais – kur tiek attīstīta ideja un vai projekts spēj kļūt veiksmīgs. Ārzemju uzņēmējiem ienākot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, notiktu straujāka zināšanu un pieredzes apmaiņa, iekšējā konkurence veselīgi efektivizētu visus tirgus spēlētājus, kā rezultātā būtu vairāk veiksmes stāstu, vairāk darbavietu un lielāki nodokļu ieņēmumi valstij.
Latvijas priekšrocības
Šobrīd visā Eiropā un pasaulē valstis aktīvi sacenšas savā starpā gan par jaunuzņēmumu – jau izveidotu uzņēmumu komandu – piesaisti, gan programmētāju un jaunu talantu pievilināšanu. Jau tagad Latvijā ir jaunuzņēmumiem piemērota, reāli funkcionējoša vide. Altum valdes loceklis Juris Vaskāns vērtē, ka ir nosegtas visas jaunuzņēmumu attīstībai nepieciešamās dimensijas: ir gan nauda, gan izglītoti darbinieki, tāpat ir sakārtots juridiskais rāmis, ir zinoši eksperti un izpratne gan likumdevēju, gan uzraugošo institūciju pusē. Tieši juridiskā puse un ekspertīze pēdējos trīs gados ir piedzīvojusi visstraujāko izaugsmi. Visbeidzot, būtiska dimensija ir tirgus. Latvijas tirgus ir nemainīgs lielums, mēs nekad nebūsim tik lieli kā, piemēram, Vācija. Taču mūsu tirgus ir pilnīgi pietiekams jaunuzņēmumiem, īpaši jau agrīnā izaugsmes stadijā, ideju un produktu testēšanai, attīstīšanai. Ļoti svarīgs ir mūsu ģeogrāfiskais novietojums – esam daļa no lielā ES tirgus, tas ir mums blakus. Šajā ziņā Latvija ir ideāla jaunuzņēmumiem no valstīm ārpus ES.
"Jaunuzņēmumu, ideju virzītāju, kas bāzējas ārpus ES valstīm, acīs Latvijai ir vairākas priekšrocības: gan finansējums, gan kvalificēti darbinieki, gan pieejams ES tirgus, kā arī izpratne likumdevēju pusē. Jārēķinās, ka jaunuzņēmumu vide ir ļoti dinamiska un mainīga, tāpēc svarīga ir tieši augoša izpratne, turklāt pozitīvi, ka Latvijā valsts līmenī par šo jautājumu tiek nepārtraukti runāts," teic Vaskāns.
Kaut arī Igaunija sevi ir pozicionējusi kā e-valsti un rūpīgi pie tā strādā, savukārt Lietuva ir lielāka valsts ar lielāku iedzīvotāju skaitu, daudzos kritērijos Latvija izskatās tikpat labi. Piemēram, Rīgas lidosta sniedz ievērojamas priekšrocības kaimiņu vidū. "Esam pie tās pieraduši, bet jaunuzņēmumiem, kas lido daudz un visos virzienos, tā ekonomē laiku un naudu. Viennozīmīgi esam priekšā, kombinējot mūsu unikālo Jaunuzņēmumu likumu, jaunuzņēmumu vīzas un akselerācijas fondus, ko Latvija ir uzsākusi krietni ātrāk nekā mūsu kaimiņi," atzīmē Novicka. Turklāt Latvijā ir Startup uzņēmumu asociācija, bet Lietuvā un Igaunijā tādas nav.
Te gan ir vērts atzīmēt, ka Jaunuzņēmumu likums pagaidām nav efektīvs, un šobrīd norit darbs pie tā grozījumiem. Skutelis stāsta, ka likumā vajadzētu ieviest "daļu opcijas" SIA uzņēmumiem, kas ir svarīgi jaunuzņēmumu komandas motivācijas sistēmai un ir pieņemts attīstītajās pasaules valstīs.
Tāpat vajadzētu atvieglot ārzemniekiem iespēju uzturēties Latvijā, ja viņi iesaistās kādā no jaunuzņēmumiem vai inovāciju pētniecībā. Protams, noderētu arī papildu valsts atbalsts dažādās jomās – izglītībā, jaunuzņēmumu dalībai starptautiskajos akseleratoros. Tāpat būtu aktualizējams jautājums par vēstniecības atvēršanu ASV, Silīcija ielejā, kas sniegtu atbalstu Latvijas jaunuzņēmumiem ASV tirgū.
Izvēlas Baltiju
Baltija Eiropā izceļas kā līdere pēc rādītāja, cik jaunuzņēmēju ir pārcēlušies uz šejieni veidot savu biznesu, liecina Startup Heatmap Europe 2016 pētījums. Baltijas jaunuzņēmumu populācija ir augusi par 14%, pateicoties migrācijai. Latvijas gadījumā nenoliedzami jāmin mikrouzņēmumu nodokļa priekšrocības, jo zemāki nodokļi ir ļoti svarīgi jauniem uzņēmumiem. Kopumā jaunuzņēmēji ir ļoti dinamiski, 23% jaunuzņēmumu dibinātāju ir izveidojuši savu projektu valstī, kas nav to dzimtā valsts. Jaunuzņēmēju populārākās vietas ir Berlīne un Londona, kuras var uzskatīt par Eiropas jaunuzņēmumu galvaspilsētām. Tomēr, vērtējot vietējo reģionu, redzams, ka Rīga konkurē ar tādām pilsētām kā Stokholma, Tallina un Helsinki.
Suneps teic, ka regulāri sastop jaunus ārzemju jaunuzņēmumus, kas ir pārcēlušies vai plāno pārcelties tieši uz Latviju. Vairāki no tiem bāzējas TechHub Riga. To uzmanību ir pievērsis jaunuzņēmumu nodoklis, kas, kaut arī vēl ir "attīstības stadijā", izraisījis lielu rezonansi reģionā.
TechHub Riga ir zināmi vairāki jaunuzņēmumi, kas pārcelsies uz Latviju, kad nosacījumi tiks uzlaboti. Tajā pašā laikā vairāki jaunuzņēmumi ir atsaukušies negatīvi par pieredzi Latvijā, jo atbildīgie dienesti pārsvarā runā tikai latviešu un krievu valodā. "Jānoņem valodas barjeras vismaz tādās iestādēs kā Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs, tur noteikti jāpastāv iespējai saņemt pamatinformāciju, iesniegt dokumentus un komunicēt angliski. Vienlaikus notiek darbs situācijas uzlabošanai," atzīst Novicka.
Aktīvāk jākomunicē
Vietējo pasākumu galvenie mērķi ir gan palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem iegūt starptautiskus kontaktus un investorus, gan arī veidot Latvijas kā jaunuzņēmumiem labvēlīgas vietas starptautisko tēlu. Piemēram, TechChill intereses reģions ir tuvās NVS valstis, Skandināvija un Centrāleiropa, prioritāte ir uzrunāt jaunuzņēmumus jau pašos pirmsākumos un mudināt to dibinātājus reģistrēties Latvijā. Vienlīdz būtiski ir uzrunāt arī lielākos Eiropas investorus, jo bieži vien viņiem ir liela nozīme uzņēmumu lēmumu pieņemšanā, tostarp par labāko vietu uzņēmuma darbībai.
"Mūsu uzdevums ir pārliecināt šos uzņēmējus, ka Latvijai ir daudz ko viņiem piedāvāt – labu infrastruktūru, iespēju piekļūt Eiropas kopīgajam tirgum, atvērtu sabiedrību un relatīvi stabilu uzņēmējdarbības vidi," teic Ručevska, piebilstot, ka, līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā ir ļoti attīstīta digitālā vide, lielu daļu komunikācijas ar iestādēm iespējams veikt elektroniski, bet mums ir pietrūcis vēlmes un iespēju šīs priekšrocības pietiekami labi un aktīvi starptautiski komunicēt, kas ir galvenais mīnuss un reizē šībrīža prioritāte. Turklāt pēdējā gada laikā aktīvi darbojas arī valsts, īpaši Ekonomikas ministrija. Piemēram, novembrī Latvija pirmo reizi piedalīsies Eiropas nozīmīgākajā jaunuzņēmumu pasākumā Slush, lai stāstītu par to, ko varam piedāvāt. Tas viss raida pozitīvus signālus starptautiskajā vidē, ka jaunuzņēmumi šeit tiek gaidīti. Ir vēl daudz darāmā, tomēr Latvijas jaunuzņēmumu videi ir labi priekšnosacījumi augt arī turpmāk. Tiesa, tas nav mēnešu, bet drīzāk gadu jautājums.
No NVS investīcijām