Tranzīts un pašmāju kravas
Rīgas un Ventspils ostām 2016. gads ir bijis mazāk veiksmīgs nekā 2015. gads, jo bijis vērojams kravu apgrozījuma kritums. Savukārt Liepājas ostai bijis kravu pieaugums, kas lielā mērā saistīts ar vietējo kravu lielo īpatsvaru – ap 60%. Rīgas ostai kopējā portfelī tranzīta kravu īpatsvars ir teju 80%, bet Ventspilij – 75%, kas nozīmē, ka šīs ostas ir daudz vairāk atkarīgas no ārējiem apstākļiem. Tā 2016. gada apgrozījuma kritumu vistiešāk ietekmēja Krievijas ogļu un naftas produktu kravu plūsmas apsīkums.
Jāpiemin, ka ostu pārvaldēm ieņēmumu ziņā vissvarīgākās ir lielās un apjomīgās kravas, piemēram, akmeņogles un kokmateriāli, jo pārvalžu ienākumus veido samaksa par vienu pārkrauto tonnu.
Dodas uz 50 valstu ostām
Rīgas brīvostas Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna uzsver, ka "pagājušais gads, lai arī salīdzinājumā ar 2015. gadu kritums bija mīnus 7,5% jeb trīs miljoni tonnu, tomēr noslēdzās veiksmīgāk nekā prognozējām, jo izglāba gada pēdējie mēneši, kad pieauga ogļu kravu plūsma no Krievijas, kas saistīta ar šā energoresursa cenu pieaugumu. Turklāt 2016. gads ir bijis trešais veiksmīgākais gads ostas darbībā pēc neatkarības atjaunošanas".
Par prognozēm šim gadam ostas pārstāvis bilst, ka tās ir piesardzīgas un samērā konservatīvas – tiek plānots pārkraut 32–33 miljonus tonnu, kas ir 8% kravu apgrozījuma samazinājums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Pērn Rīgas brīvostā kopējais pārkrauto kravu apjoms bija 37 miljoni tonnu, no kurām lielākais īpatsvars – 57% – ir tieši ogļu un naftas produktu kravas. Kā jau minēts, pērn saruka gan ogļu un naftas produktu, gan kokmateriālu kravas. Taču pieaugums bija minerālmēslu un graudu kravām, kā arī konteineriem. "Kopumā no Rīgas brīvostas kuģi ar kravu dodas uz vairāk nekā 50 valstu ostām. Ja runā par galvenajiem virzieniem, tad tie ir Vācija, Nīderlande un Lielbritānija," teic Sūna.
Maksa atkarīga no tonnām
Sūna bilst, ka viens no nopietniem izaicinājumiem ir izveidot diferencētu un stabilu kravu portfeli, jo pašreizējās dominējošās ogļu un naftas produktu kravas no Krievijas ir ar samērā augstu risku. Tas saistīts ar to, ka Krievija attīsta savas ostas un pārsvarā minētās kravas virza caur tām. "Līdz šim mūsu labā spēlēja tas, ka Krievijai nebija tik daudz resursu, lai vienlaicīgi attīstītu visu savu transporta infrastruktūru – gan ostas, gan dzelzceļu, gan autoceļus. Taču nu šis kritiskais brīdis, kad aizvien vairāk attīstās Krievijas pašas ostas, ir pienācis, un nākotnē tas būs tikai vēl vairāk. Turklāt tas vēl ir savienojumā ar rietumvalstu un Krievijas savstarpējām sankcijām," situāciju raksturo Sūna.
Viņš arī uzsver, ka šīs kravas, kas ir 20 miljoni tonnu, ostai ir ļoti nozīmīgas – salīdzinājumā, piemēram, ar konteineriem, kas ir tikai četri miljoni tonnu. "Jāsaprot, ka pilnībā Krievijas kravas īsā un vidējā termiņā nav iespējams aizstāt. Turklāt ostu pārvaldēm risinājums nav pilnībā pārorientēties tikai uz augstas pievienotās vērtības kravām. Tas gan ir svarīgi Latvijas tranzīta nozarei kopumā un, piemēram, stividoriem, taču ostas pārvalžu ieņēmumi veidojas no ostu maksām, kas ir piesaistīti pārkrautajām tonnām. Līdz ar to mēs esam ieinteresēti kravās ar apjomīgu tonnāžu. Ja ostā ienāk konteiners ar augstu pievienotu vērtību, no tā iegūs stividors, kas to apkalpo, sniedzot augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, tajā skaitā preču komplektēšanu, taču ostas pārvalde saņem maksu tikai par tonnāžu," skaidro Sūna.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka ostu pārvaldes saskaņā ar pašreizējo kārtību vairāk ir ieinteresētas apjomīgās kravās, piemēram, oglēs, kam ir samērā zema pievienotā vērtība, nevis konteineros, ostas pārstāvis teic, ka ideālā gadījumā portfelim ir jābūt pietiekami daudzveidīgam, lai kravu veidi svārstību gadījumā spētu cits citu, ja ne gluži kompensēt, tad līdzsvarot. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka gadā tiek pārkrauti 20 miljoni tonnu naftas produktu un ievērojami mazāk konteineru.
Trūkst pieredzes
Taujāts, kā situāciju kravu pārkraušanā Rīgas brīvostā varētu ietekmēt Latvijas iekļaušanās jaunajā Zīda ceļā, kas savieno Ķīnu ar Eiropu, E. Sūna teic, ka tas teorētiski varētu būt milzīgs ieguvums. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pagaidām Latvijai nav pieredzes, kā strādāt iespējamajos apstākļos. «Ja pieņemam, ka sadarbība ar Ķīnu intensificējas un pēkšņi ienākošo kravu plūsma trīskāršojas, lielais jautājums ir, vai mums pietiktu kapacitātes, lai to uzreiz absorbētu. Mana atbilde ir – neesmu par to drošs, vispirms jau ierobežotās infrastruktūras dēļ. Turklāt mums nav pieredzes darbā ar tik lieliem konteinera kravu apjomiem. Runājot par ienākošajām Ķīnas dzelzceļa kravām, uz kurām Latvija raugās ar cerībām, jāatgādina, ka pārvadājumi pa dzelzceļu ir dārgāki nekā jūras pārvadājumi. Turklāt visas jūras kravas pārlikt uz dzelzceļu uzreiz nevar, jo ir ierobežojumi tīri infrastruktūras ziņā. Tāpat būtisks ir jautājums, kā Krievija piemēros dzelzceļa tarifus,» uz iespējamajiem sarežģījumiem norāda Sūna.
Prāmji un vietējās kravas
Pērn kravu apjoms salīdzinājumā ar 2015. gadu sarucis arī Ventspils brīvostā. Tās pārvaldnieks Imants Sarmulis stāsta, ka, "lai arī kopējais apgrozījums ostas termināļos pērn bija mazāks nekā 2015. gadā un arī mazāks, nekā sākotnēji solīja termināļu iesniegtās prognozes, tomēr bija arī vairāki pozitīvi aspekti. 2016. gadā vairākos mēnešos tika sasniegti ritošo kravu un ar prāmjiem pārvadāto kravu rekordi. Arī gadā kopumā prāmju kravu pārvadājumu jomā sasniegti jauni Ventspils ostas rekordi. Līdz ar to šogad kravas prāmju satiksme Ventspils ostā kļūst vēl intensīvāka Skandināvijas virzienā, turklāt pakalpojumu klāstu papildinās jauna ro-ro līnija uz Beļģiju un Lielbritāniju, kuras operators ir Swedish Orient Line."
Sarmulis arī norāda, ka 2016. gadā darbu sāka jauns universālais terminālis, ko nomā uzņēmums Eurohome Latvija, un tas ostas kopējo apgrozījumu papildināja ar 341 tūkstoti tonnu. Pēc ilgstošas dīkstāves pagājušajā gadā darbu sāka Baltic Juice Terminal, kurā tiek pārkrauta palmu eļļa. Kopumā pērn Ventspils brīvostā pārkrauti 18,8 miljoni tonnu kravu un šogad tiek plānots pieaugums par diviem miljoniem tonnu.
Lielākais īpatsvars šajā jomā ir tranzīta kravas (75%), ko veido gan naftas produkti un akmeņogles, gan čuguns un dzelzsrūdas koncentrāts. Sarmulis, tāpat kā Sūna, teic, ka Krievijas tranzīta kravu apjoms samazinās saistībā ar Krievijas transporta stratēģiju, kas paredz maksimāli izmantot vietējo infrastruktūru, tomēr pārvaldnieks cer, ka Krievijas tranzīta kravas tomēr pavisam nepazudīs.
Kopumā tranzīta kravu virzieni ir visdažādākie un aptver Eiropu, Āfriku, Ameriku, Āziju, savukārt vietējās izcelsmes kravas pārsvarā tiek sūtītas uz dažādām Eiropas valstīm. Lielākā vietējo kravu daļa ir kokapstrādes uzņēmumu produkcija, labība, kā arī Ventspils industriālajā zonā strādājošo ražošanas uzņēmumu produkcija.
Ietekmē graudu raža
Vienīgā no lielajām ostām, kurā pērn bijis pārkrauto kravu pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu, ir Liepājas brīvosta. Tiesa, absolūtajos skaitļos tā krietni atpaliek ne tikai no Rīgas, bet arī Ventspils. Pērn Liepājā pārkrauti 5,7 miljoni tonnu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2015. gadā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš pieaugumu skaidro ar to, ka apmēram puse ir vietējās izcelsmes kravas, un pērn ir bijusi ļoti laba graudu raža. Jāpiebilst, ka labības eksportam Liepājas osta tiek izmantota vērienīgi.
Lapiņš arī uzsver, ka Liepāja ir pilsēta ar senām rūpniecības tradīcijām, tajā ir daudz uzņēmumu, kas savu produkciju eksportē, izmantojot tieši ostas pakalpojumus. To dara arī uzņēmumi, kas atrodas netālu no Liepājas, Lietuvas pierobežā. Līdztekus graudiem caur ostu daudz tiek eksportēti kokmateriāli, tāpat produkcija, kas tiek ražota ostas teritorijā strādājošos biznesa centros, bet uzņēmums UPB eksportē dzelzsbetona konstrukcijas. Tāpat Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā atrodas daudzu Skandināvijas uzņēmumu ražotnes. Tāpēc arī osta nav tik ļoti atkarīga no Krievijas tranzīta kravu svārstībām, jo šīs kravas kopējā portfelī ir tikai nepilni 30%. J. Lapiņš stāsta, ka ostas specializācija ir tieši beramkravas, piemēram, graudi. Termināļi ir piemēroti 30 dažādu beramkravu veidiem. Taujāts, uz kurieni kuģo vietējās kravas, pārvaldnieks teic, ka šķelda un tās izstrādājumi iet uz Turciju, būvmateriāli – uz Ziemeļāfriku, graudi – pa visu pasauli. Savukārt Krievijas tranzīta kravas pārsvarā ceļo uz Rietumeiropu.
Investīciju plāni
Visu trīs ostu pārstāvji arī akcentē investīcijas, kas plānotas šogad. Rīgas brīvosta šogad paredzējusi veikt ieguldījumus ostas infrastruktūras uzturēšanā, kas būs mērāmi 20–25 miljonu eiro apmērā. Galvenā prioritāte ir Krievu salas projekta pabeigšana un Daugavas gultnes padziļināšanas darbi.
Ventspils osta līdz 2022. gadam plāno ostas infrastruktūras projektu īstenošanā investēt ap 30 miljoniem eiro, no kuriem 80% ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. No šiem līdzekļiem 10 miljoni plānoti abu molu un citu hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai, bet 20 miljoni pievedceļiem pie ostas termināļiem un rūpnieciskajām zonām. Viens no Ventspils brīvostas darbības mērķiem ir rūpniecības attīstība industriālajās teritorijās.
Savukārt Liepājas osta vēlas konkurēt dziļūdens kravu jomā, līdz ar to iecerēts izveidot tā sauktās enkura vietas ārējā reidā, kas nozīmē – kuģis iziet no ostas tik pilns, cik to atļauj iegrime, un tiek piepildīts pilnībā tad, kad osta jau atstāta un to veic ar cita kuģa palīdzību, kravu pārkraujot. Jau pašlaik šādi tiek darīts ar graudu kravām, nākotnē tas tiek plānots arī attiecībā uz oglēm.