Tobrīd samērā strauja patēriņa cenu izaugsme bija saistīta ar ekonomikas atgūšanos no pagājušās desmitgades beigu finanšu krīzes un ASV Centrālās bankas īstenoto ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, kas cita starpā izraisīja arī strauju cenu kāpumu pasaules preču biržās. Šobrīd centrālo banku aktivitātes tautsaimniecības izaugsmē, sevišķi Eiropā, lielā mērā ir sasniegušas savu mērķi un augošais pieprasījums veicinājis arī lielāku skaitļu parādīšanos dažādu preču un pakalpojumu cenrāžos.
Līderos pārtika
Visstraujāk cenas aug pārtikas precēm. Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada sulu mēnesi pārtika Latvijā caurmērā kļuvusi par 5,5% dārgāka. Tomēr statistiķu apkopotie dati liecina, ka pārtikas produktu sadārdzināšanās temps pakāpeniski samazinās. Salīdzinājumam – janvārī pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi pārtikas cenas bija pieaugušas par 6,8%, savukārt februārī – par 6,4%. Tas, iespējams, liecina, ka straujš tālāks pārtikas cenu pieaugums izpaliks.
Raksturojot iepriekšējās norises, SIA Maxima Latvija komercdirektors Viktors Troicins norāda, ka pagājušā gada otrajā pusē piena produktu ražotāji ziņoja par cenu kāpumu, kas ir atstājis ietekmi uz piena produktu cenām arī veikalos. Tomēr cenu pieaugums nav visiem produktiem vienāds, tas atšķiras gan pēc produktu grupām, gan atsevišķiem produktiem un saistīts izejvielu cenu kāpumu visā Eiropā.
Savukārt uz dārzeņu un augļu cenām lielu ietekmi atstāj arī laika apstākļi. Troicins zina teikt, ka šī gada sākumā slikto laika apstākļu dēļ Eiropas dienvidos bija cietusi dažādu zaļumu un dārzeņu raža, kas savukārt ietekmēja gan dārzeņu pieejamību, gan cenas Eiropā. Tirdzniecības tīkla pārstāvis skaidro, ka arī veikalos šī iemesla dēļ nedaudz uz laiku pieauga dārzeņu un zaļumu cenas. Toties aukstais laiks un sniegs, kas Latviju pārsteidza nesen, viņaprāt, atstās ietekmi uz vietējo dārzeņu cenām šogad. Daudz ko nosaka arī pasaules ekonomikas norises un cenu izmaiņas preču biržās.
"Tādu biržas produktu kā cukurs, eļļa, kafija cenu pieaugums biržās atstāj ietekmi gan uz pašu produktu, gan ar to saistīto produktu cenām. Piemēram, cukura cenas pieaugums biržās atstājis ietekmi ne tikai uz paša cukura cenu veikalā, kas šogad pirmajā ceturksnī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tirgū pieauga par aptuveni 20%, bet tuvā nākotnē arī uz saldumu cenām. Tāpat jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā pērn bija izveidojies cukura deficīts, kas arī ietekmēja cukura cenu kāpumu," tirgus norises komentē Maxima Latvija pārstāvis.
Viņš piebilst, ka vēl viens no faktoriem, kas ietekmē produktu cenas, ir nodokļu pieaugums, piemēram, šogad palielinājās akcīzes nodoklis alkoholam. Taču jāņem arī vērā, ka ikvienam produktam cenas izmaiņas ir atšķirīgas. Cenas veikalu plauktos lielā mērā ir atkarīgas no ekonomiskās konjunktūras, kas savukārt nosaka ražotāju iespējas preču realizācijā gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Piemēram, šobrīd Eiropas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, ražotājiem rodas lielākas iespējas palielināt preču cenas pārdošanai ārpus Latvijas, kas savukārt veicina dārgāku pārtiku arī vietējā tirgū. "Tiekoties ar ražotājiem un runājot par cenu izmaiņām, notiek garas pārrunas, kamēr nonākam pie kopsaucēja, jo ir jāņem vērā dažādi objektīvi faktori," skaidro Troicins.
Turpinās augt
"Visticamāk, tuvākajā laikā inflācija Latvijā īpaši nemazināsies, ņemot vērā, ka pēdējos 4–5 gadus esam pavadījuši faktiski nulles inflācijas vidē. Tajā pašā laikā vidējā darba samaksa šo gadu laikā ir pieaugusi par aptuveni piektdaļu. Līdz ar to uzņēmējiem jādomā arī par cenu celšanu, lai saglabātu rentabilitāti," skaidro Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs. Jautāts, vai saistībā ar Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšanu saistītā būvniecības aktivizēšanās veicinās arī patēriņa cenu pieaugumu, viņš izsaka viedokli, ka tas tiešā veidā nenotiks. "Lielāka aktivitāte šajā nozarē drīzāk varētu veicināt pastarpinātu ietekmi uz lielāku iekšējo pieprasījumu, kas radītu uzņēmējiem jaunas iespējas pacelt cenas gan ražošanas sektorā, gan pakalpojumu nozarēs," secina Belēvičs. Samērā līdzīgs viedoklis ir arī SEB bankas ekonomikas ekspertam Dainim Gašpuitim. Viņš lēš, ka Eiropas Savienības fondiem tiešas ietekmes uz inflāciju nebūs, taču tas uzlabos kopējo izaugsmi un stimulēs patēriņu, kas, protams, veidos labvēlīgāku vidi cenu kāpumam. Tāpēc, viņaprāt, sagaidāms, ka inflācija Latvijā būs starp augstākajām eirozonā.
Dārgāki pakalpojumi
Šobrīd visai liela nozīme inflācijas procesos ir arī pakalpojumiem, kuri, pēc Belēviča teiktā, kļuvuši dārgāki, gan pateicoties telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpumam, gan apdrošināšanas polišu cenu pieaugumam, galvenokārt OCTA segmentā. Eksperts piebilst, ka savu pienesumu inflācijas kontekstā dod arī transporta pakalpojumi, jo naftas cena šī gada pirmajā pusē bijusi augstāka nekā pērn. Tomēr, visticamāk, naftas cenai stabilizējoties, šī ietekme līdz gada beigām pakāpeniski samazināsies. Tāpat būtisku ietekmi uz patēriņa groza izmaksām, pēc Gašpuiša domām, veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Arī viņš norāda uz to, ka pēc ilgstošas lejupslīdes cenas sākušas palielināties arī telekomunikāciju pakalpojumiem. Runājot par nākotnes tendencēm, Gašpuitis izsaka viedokli, ka inflācijas spiediens būs pietiekami izteikts, jo īpaši pakalpojumos. "No pārmērīga kāpuma joprojām attur samērā ierobežotā pircēju aktivitāte un arī izmaiņas mazumtirdzniecības konjunktūrā, ko raksturo jaunu konkurentu parādīšanās, kā arī interneta sniegtās un diktētās iespējas, kas rada papildu izaicinājumus," secina SEB bankas speciālists.
Pēc viņa domām, lai arī patēriņa cenu kāpums šogad nebūs vērtējams kā augsts, iedzīvotāju inflācijas uztvere pastiprināsies krietni izteiktāk. "Patlaban šā gada inflācijas prognoze ir 3%. Nākamgad inflācijai ir jāpalēninās, tomēr būtiskas korekcijas viesīs nodokļu reformas ietekme, ko šobrīd pilnībā ir grūti novērtēt," spriež SEB bankas eksperts.
Pasaules norises
"Pārsteigumus var sagādāt ārējie faktori, jo īpaši pārtikas cenas. Protams, tas pats sakāms arī par naftas cenām, taču pašreizējās prognozes ir, ka tās cena balansēs pie 55–60 ASV dolāriem par barelu. Ja globālā izaugsme turpinās pašreizējo gaitu, pieprasījums Āzijā var būtiski pastiprināties, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu," pasaules tendences ieskicē SEB bankas eksperts. Runājot par naftu, jāpiebilst, ka patlaban tās cena ir ļoti tuvu eksperta minētajam cenu koridoram. Belēvičs piebilst, ka no pasaules biržās tirgotajām izejvielām fundamentālu ietekmi uz patēriņa cenu līmeni Latvijā atstāj tikai naftas un tās produktu cenas. Pārējo izejvielu cenu dinamikai biržās, viņaprāt, ietekme uz Latvijas patēriņa grozu ir nenozīmīga. "Var teikt, ka naftas cena, kas Latvijas kontekstā būtu jāskata tandēmā ar ASV dolāra kursu, jo tieši šajā valūtā notiek naftas tirdzniecība biržās, pēdējo pusgadu ir bijusi samērā stabila. Lai gan maija pirmajā pusē tendence ir augšupejoša, kopumā naftas cena eiro izteiksmē ir zemāka nekā gada sākumā," izmaiņas ieskicē Nordea speciālists. Viņš piebilst, ka no Latviju interesējošajām izejvielām pasaules biržās kritumu piedzīvojusi kafijas un cukura cena, kakao pupiņu cenai svārstoties visvairāk, taču kopumā saglabājoties aptuveni gada sākuma līmenī. Latvijas zemkopjus visvairāk uztraucošā kviešu cena bijusi samērā stabila ar augšupejošu tendenci, savukārt rapša sēklu cena pēdējā laikā samazinājusies.