Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē

''Latvijas valdība ir spējusi labi kontrolēt situāciju mūsu valstī, bet tagad, situācijai pamazām uzlabojoties, nedrīkst vilcināties ar pasākumiem, kas palīdzēs mūsu ekonomikai atgūties. Skaidrs ir viens, ka šobrīd paredzēt, kad Covid-19 krīze beigsies, ir teju neiespējami, bet ir jārīkojas jau tūlīt, lai palīdzētu ekonomikai pakāpeniski nonākt uz stabila izaugsmes ceļa,'' spriež pārtikas rūpniecības uzņēmuma Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons. Viņaprāt, liela nozīme ir arī valdības spējai veicināt iekšējo patēriņu, kas balstīs kopējo ekonomikas izaugsmi, un to var darīt, piemēram, stimulējot lielus valsts pasūtījumus. 

Kopā miljardi

Pēc pagājušās nedēļas valdības sēdes tika paziņots, ka plānotais valsts atbalsts tautsaimniecības atlabšanai sasniedzis jau 2,1 miljardu eiro. No tiem dažādām iniciatīvām 600 miljoni eiro tika sadalīti pagājušās otrdienas valdības sēdē, savukārt vēl dažādiem atbalsta pasākumiem pusotra miljarda eiro atbalsts tika paredzēts jau iepriekš. No otrdien sadalītās naudas 223 miljoni eiro novirzīti dažādiem modernizācijas pasākumiem. Šī nauda ir paredzēta gan valsts finanšu institūcijas Altum ieguldījumu fondam, gan zemkopības nozares modernizācijai, gan lielo komersantu atbalstam. Minētie efektivizācijas pasākumi var noderēt arī eksporta atbalstam, taču nauda ir novirzīta arī ekonomikas sildīšanai uz vietējā patēriņa rēķina.

Piemēram, dažādiem infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 152,2 miljoni eiro. Arī Covid-19 laikā daudz cietušo tūrisma nozari nav plānots atstāt novārtā, paredzot tai novirzīt 20 miljonus eiro.

Par to, ka iespaidīgas finanšu injekcijas ekonomikas atbalstam ir nepieciešamas, liecina arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolas veikts pētījums, kura rezultāti liecina – kopš pagājušās aptaujas martā par 21% ir pieaudzis to ārvalstu investoru uzņēmumu skaits, kas piedzīvojuši to, ka samazinās pieprasījums pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm. Lielākā daļa – 18 – negatīvi skarto uzņēmumu norāda, ka pieprasījums krities par 1–30%, septiņi uzņēmumi vēsta par 31–70%, bet astoņi uzņēmumi norāda par būtisku 71–100% pieprasījuma sarukumu.