Šogad pakāpeniski nostiprināsies mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan pirktspējas pieaugums, un tam vajadzētu spēcināt mājsaimniecību pārliecību tērēt aktīvāk.
Vājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana ļaus Eiropas Centrālajai bankai arī turpmāk mazināt procentu likmes, kā rezultātā atgūsies apstrādes rūpniecība un eksports.
Daudzviet aktivizējas nekustamā īpašuma tirgus. Piemēram, Zviedrijā zemākais punkts būvniecības nozarē jau ir aiz muguras, lai gan atgūšanās būs lēnīga. Kreditēšanas pieaugums signalizē, ka interese par nekustamā īpašuma iegādi kļūs spēcīgāka.
Lauksaimniecības rezultāti būs pakārtoti laikapstākļu labvēlībai. Sagaidāms, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās paātrināsies Eiropas Savienības fondu ieplūde un šī procesa rezultātā aktivizēsies būvniecība.
Sarežģījumi saglabāsies tranzīta jomā un tiem uzņēmumiem, kuri vēl joprojām sadarbojas ar Krieviju. Toties soli uz priekšu spers tūrisma nozares atgūšanās.
Vislielākās gaidas un neskaidrība saistās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares izaugsmi. Nozarei ir milzīgs izaugsmes potenciāls, no kura lielā mērā izriet Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izredzes. IKT nozare periodiski uzrāda krasas svārstības, taču jācer, ka tuvāko gadu laikā kļūs par pārliecinošāku ekonomikas dzinējspēku.
Latvijā 2024. gada trešajā ceturksnī bezdarbs saruka līdz 6,7%. Indikācijas par ceturto ceturksni signalizē, ka sezonālais bezdarba pieaugums ziemas periodā varētu būt minimāls. Prognozējams, ka bezdarba līmenis 2025. gada beigās noslīdēs līdz 6,2%. Visticamāk, augstās nenoteiktības apstākļos uzņēmēji darbinieku skaitu palielinās apdomīgi. Tomēr izaugsmes aktivizēšanās paplašinās darba iespējas gan pakalpojumu sektorā, gan apstrādes rūpniecībā. Jūtamākās pārmaiņas izrietēs no būvniecības nozares atgūšanās.
Vienlaikus arvien izteiktāk būs jūtams demogrāfiskais slogs – darba tirgū ienācēju paliek mazāk, bet to cilvēku, kuri darba tirgu pamet, skaits pieaug. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits 2024. gada trīs ceturkšņos ir sarucis par pieciem tūkstošiem, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Tādēļ pieaugoša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas veicina un saglabā nodarbinātību.
Lai arī ekonomikas izaugsme pakāpeniski nostiprināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7–8% līmeņa. Jāpiebilst, ka minimālā alga šogad ir pieaugusi no 700 eiro līdz 740 eiro.