Eiropas noriets nav iepriekš nolemts

Eiropas Savienībai (ES) ir jākoncentrējas uz trim būtiskiem jautājumiem. Pirmkārt, ir jānovērš inovāciju plaisa ar ASV un Ķīnu, otrkārt, ir jāizstrādā kopīgs plāns, lai zaļās ievirzes mērķi saistītu ar konkurētspējas palielināšanu, treškārt, ir jāveicina Eiropas drošība un ES atkarības mazināšana no ārvalstu ekonomiskajām lielvarām. 

Tā nesen bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi izklāstīja savu redzējumu un iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar ziņojumu, kas bija tapis pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas aicinājuma, ES konkurētspējas uzlabošanai. M. Dragi ieskatā eiropiešu dzīvesveida saglabāšana balstīsies uz konkurētspējas uzlabošanu, savukārt konkurētspējas uzlabošanai ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp Eiropas tautām. 

Iecerētajai konkurētspējas programmai būtu vajadzīgs ikgadējs finansējums no 750 līdz 800 miljardiem eiro. Daļa šīs naudas varētu nākt no privātiem avotiem, bet daļa būtu jānodrošina ar ES dalībvalsts investīcijām, to vidū ar jauniem, kopīgiem Eiropas mēroga parādiem – tieši galveno kopīgo projektu finansēšanai. Ziņojumā minētās problēmas nav tikai teorētiskas. 

Pēc tam kad septembra sākumā M. Dragi pirmo reizi publiskoja ziņojumu un iepazīstināja ar to plašāku auditoriju, nepagāja pat ne trīs stundas, līdz Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners norādīja, ka Vācija nepiekritīs kopīgiem aizņēmumiem, atgādina medijs Politico.

Aug vēlme rīkoties

Bez reformām un ieguldījumiem Eiropa riskē ar turpmāku deindustrializāciju, labklājības stagnāciju un pat ekonomikas lejupslīdi. "Apziņa, ka ir strauji nepieciešams īstenot pārmaiņas gan sabiedrības, gan nozaru, gan valstu līmenī, atšķiras, bet ir vērojama pieaugoša vēlme rīkoties. Tas vieš zināmu optimismu, bet problēmjautājumu loks ir ļoti plašs. Turklāt risks, ka tas viss tiks pārbirokratizēts, ir augsts. Viens no kritiskajiem jautājumiem ir ekonomiskās telpas sadrumstalotība, un tas nav ļāvis izpausties pakalpojumu pārrobežu attīstībai. Lai arī var prognozēt, ka virzība šo jautājumu risināšanā aktualizēsies, straujas pārmaiņas nenotiks," uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.