Piemēram, Norvēģija jau izmanto jēdzienu workation kā daļu no savas tūrisma stratēģijas. Tūrisma vietnē Visit Norway šī valsts tiek reklamēta kā piemērota vieta attālinātam darbam, uzsverot, cik ērti un efektīvi iespējams strādāt Skandināvijai raksturīgajā vidē. Kampaņās tiek izmantots sauklis Remote work is a global trend (to var latviskot kā "Attālinātais darbs ir globāla tendence"), un tas atspoguļo strādāšanas paradumu maiņu pasaulē.
Arī Dienvideiropas valstis Portugāle, Spānija, kā arī Āzijas valsts Taizeme mērķtiecīgi atbalsta gan tā dēvēto digitālo nomadu ierašanos, gan attālinātu darbu.
Latvijā interese par workation sniegtajām iespējām strauji pieaug. Interesi izrāda gan ārvalstu speciālisti, gan vietējie uzņēmumi.
Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra kopš 2022. gada īsteno programmu Workation Riga, aicinot ārvalstu uzņēmumus iepazīt mūsu galvaspilsētas investīciju vidi un sadarbības iespējas. Savukārt zīmols Latvia Travel akcentē mūsu valsts priekšrocības attālinātam darbam – ātru internetu, labiekārtotas kopstrādes telpas, attīstītu infrastruktūru, kā arī kultūras bagātību. Vienlaikus vietējie uzņēmumi arvien biežāk piedāvā darbiniekiem strādāt no ārvalstīm gan individuāli, gan komandās, tādējādi veicinot elastību un darbinieku labsajūtu.
Tomēr, lai ieguvumi nekļūtu par riskiem, ir nepieciešams izstrādāt attālināta darba ārvalstīs ieviešanas un īstenošanas politiku un skaidri definēt darba organizēšanas kārtību. Tikpat svarīgi ir nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nodokļu, darba tiesību un datu aizsardzības jomā. Uzņēmumiem arī jāievēro IT drošības standarti, piemēram, VPN izmantošana, daudzfaktoru autentifikācija un ierobežota piekļuve sistēmām. Visbeidzot – darbiniekiem ir nepieciešams praktisks atbalsts gan pirms došanās workation programmā, gan tās laikā – sākot ar apdrošināšanu un beidzot ar palīdzību dokumentācijas sakārtošanā.
Attālinātu darbu ārpus uzņēmuma mītnes valsts ieteicams iekļaut iekšējās politikas dokumentos, skaidri nosakot, kurš un kādos apstākļos drīkst izmantot šo iespēju, kuri galamērķi ir pieļaujami, kā tiek organizēts darbs atkarībā no laika zonas un pieejamās infrastruktūras un kāda ir katras puses – gan darbinieka, gan darba devēja – atbildība. Būtiski ir arī novērtēt juridiskās jomas un drošības aspektus atbilstoši tās valsts specifikai, kurā darbinieks plāno uzturēties. Īpaši rūpīgi situācija jāpēta, ja attālinātais darbs norit valstī, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.