Kokmateriālu piegādes un apstrādes nozarē apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika ieviesta jau ar 1999. gada 1. jūliju. Sākotnēji apgrieztais PVN tika attiecināts tikai uz kokmateriālu piegādes darījumiem, bet ar 2007. gada 1. janvāri – arī attiecībā uz pakalpojumu, kas saistīti ar nozari, sniegšanu. K. Klauss norāda, ka senāk apgrieztais PVN tika attiecināts vienīgi uz darījumiem ar apaļkokiem, taču no šā gada 1. janvāra tas attiecas arī uz skaidām un šķeldu.
"Vairumam uzņēmumu, kas iesaistīti PVN karuseļshēmās, galvenais mērķis ir nevis PVN izkrāpšana, bet gan pelēkās naudas ieguve, kuru tālāk varētu izmantot aplokšņu algu izmaksai. Ieviešot apgriezto PVN, likvidēts viens no aplokšņu algu naudas avotiem. Apgrieztais PVN ir perfekts instruments krāpniecības novēršanai," ir pārliecināts Klauss un piebilst, ka likvidētas arī konkurences priekšrocības, kuras ieguva negodprātīgi uzņēmēji.
PVN nenomaksai, kā skaidro Klauss, raksturīgi divi galvenie veidi – vai nu tiek izkrāpta PVN atmaksa par nenotikušu darījumu, vai nu izveidotas sarežģītas piegādes ķēdes reālam darījumam, kad viens uzņēmums saņem PVN atmaksu, bet citi saņemto PVN valstij nesamaksā. Izplatīta problēma, cīnoties ar PVN karuseļshēmām bez apgrieztās nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas, ir tā, ka nākas ciest arī labticīgiem uzņēmējiem, kurus pievīlis negodprātīgs sadarbības partneris, uzsver Klauss.
Pagarinājums jāpamato
To, ka nozare kļuvusi caurspīdīgāka un samazinājies negodprātīgu uzņēmēju skaits, apliecina arī Latvijas valsts mežu pārstāvis Tomass Kotovičs un Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Kotovičs kā galvenos ieguvumus min naudas plūsmas uzlabošanos uzņēmumiem, blēdību ierobežošanu un nozares konkurētspējas paaugstināšanos. Par apgrieztā PVN pozitīvo devumu nozarei pārliecināts arī kokapstrādes uzņēmuma Ekla pārstāvis Andis Eņģelis.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu apgriezto PVN kādā nozarē var ieviest tikai uz terminētu laiku ar iespēju lūgt pagarinājumu. Klauss stāsta, ka viņa pārstāvētajā nozarē tie ir trīs gadi, taču nozare regulāri lūgusi pagarinājumu, kuru līdz šim arī saņēmusi. Pēdējo reizi pagarinājums lūgts 2015. gadā, tagad tas atkal būs jāprasa 2017. gadā. Klauss teic, ka Briselei gan ir cits skatījums uz apgriezto PVN nekā Latvijas kokrūpniekiem. "Ja mēs uz to raugāmies kā uz spēcīgu instrumentu, kas neļauj rasties krāpniecībai, tad Eiropas Komisijas nostādne ir, ka apgrieztais PVN ir kā spēcīgas antibiotikas, kuras jālieto tikai tad, ja citādi nevar. Te jāteic, ka, nozarei kļūstot baltākai, mums kļūst aizvien grūtāk pamatot Briselei, kāpēc apgrieztais PVN jāsaglabā," skaidro K. Klauss. Taču viņš pauž pārliecību, ja līdzšinējo nodokļa maksāšanas kārtību atceltu, atkal parādītos PVN karuseļshēmas un sarastos negodprātīgi uzņēmēji, kas iesaistītos PVN izkrāpšanā. Savu pārliecību Klauss pamato ar Latvijā joprojām pastāvošo lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas ietver uzņēmēju vēlmi maksāt aplokšņu algas.
Jāatgādina, ka apgrieztā PVN maksāšanas princips ir – to maksā nevis preces vai pakalpojuma sniedzējs, kuru tam samaksā saņēmējs, par to saņemot atmaksu no valsts, bet gan PVN maksā preces un pakalpojuma saņēmējs.