Likuma izmaiņu ierosinātāji šo iniciatīvu esot pārrunājuši arī ar LKA pārstāvjiem Mārtiņu Bičevski un Gunti Beļavski, kuri "neiebilst pret šo ideju kopumā". Tomēr asociācijas pārstāvji Dienai.lv norādīja, - pieņemot grozījumus, paredzamas vairākas negatīvas ietekmes, tādēļ LKA šo iniciatīvu neatbalsta.
"Jau pašlaik likumi Latvijā neaizliedz šādus kredītus, un atsevišķas bankas šādu pakalpojumu (kredītu) tirgū piedāvā. Tas ir, aizdevējs un kredīta ņēmējs brīvprātīgi var vienoties par abpusēji pieņemamiem līguma nosacījumiem. Taču, ja ar likuma normām šādu pieeju padara par obligātu, kredītu pieejamība klientiem krasi samazinās, jo pieaug riski. Sekas tam būs lielāka aizņēmēja līdzdalība jeb pirmā iemaksa (aptuveni 30%) un augstākas aizdevumu procentu likmes. Īpaši smagi tas var skart jaunās ģimenes, kam nepieciešams pirmais mājoklis, bet nav pietiekami lielu sākotnējo uzkrājumu," uzsvēra LKA.
Tāpat sagaidāma arī negatīva ietekme uz ekonomiku kopumā un mājokļu tirgu - daudz ilgāk saglabāsies iesaldēts nekustamā īpašuma tirgus, jo nebūs banku piedāvātu kredītresursu aprites atjaunošanai. Katra mājokļa būvniecība vai atjaunošana ir ieguldījums Latvijas ekonomikā caur būvniecības nozari, tādējādi, bremzējoties mājokļu kreditēšanai, tiek samazināta kopējā ekonomikas izaugsme. Atjaunojoties stabilam ekonomikas pozitīvās izaugsmes ciklam, pie šīs diskusijas var atgriezties, un tieši šādu viedokli LKA ir paudusi visās diskusijās.
LKA pārstāvji uzsvēra, ka, tiekoties ar deputātiem komisiju un frakciju sanāksmēs, ir skaidri pauduši šo viedokli un izskaidrojuši iespējamās negatīvās sekas. Tāpat deputātiem ir sniegta arī informācija, ka līdz šim "nolikto atslēgu" princips ir bijis ieviests tikai vienā pasaules valstī - atsevišķos štatos ASV, kur tā darbību nodrošināja sarežģīta vērtspapīru sistēma un kas noveda pie hipotekāro kredītu burbuļa plīšanas.